Centrālā vēlēšanu komisija 3. februārī, izsludinot pašvaldību vēlēšanas, noteica arī republikas pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu. Dienu vēlāk sākās arī priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas šogad ilgst no 4. februāra līdz 3. jūnijam.
Jāņem vērā, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām Latvijā ir spēkā pilnīgs aģitācijas aizliegums. Savukārt 30 dienas pirms vēlēšanām ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā.
Pavisam 119 pašvaldību domēs (deviņās republikas pilsētās un 110 novados) būs jāievēlē 1614 deputāti jeb par četriem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2013. gadā. 40 pašvaldībās būs jāievēlē deviņi deputāti, četrās pašvaldībās – 13 deputāti, 58 pašvaldībās – 15 deputāti, 16 pašvaldībās – 17 deputāti, un Rīgas domē – 60 deputāti.
Mūspusē nemainīsies
Bijušajā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados deputātu skaits nemainīsies. Tāpat kā pirms četriem gadiem (iekavās iedzīvotāju skaits) Cesvaines novadā (2697), Ērgļu novadā (3087), Lubānas novadā (2495) un Varakļānu novadā (3426) katrā tiks ievēlēti deviņi deputāti, bet Madonas novadā (24 906) – 17 deputāti. Taču tā nav visās pašvaldībās.
Četru gadu laikā kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām divās pašvaldībās – Jēkabpils novadā un Mārupes novadā – notikušas tādas iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas ietekmējušas šajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Jēkabpils novadā iedzīvotāju skaits šo gadu laikā sarucis, un šajās vēlēšanās Jēkabpils novada domē būs deviņas deputātu vietas līdzšinējo 15 deputātu vietā. Savukārt Mārupes novadā gluži pretēji – iedzīvotāju skaits pārkāpis 20 001 robežu, tāpēc attiecīgi no 15 uz 17 palielināsies arī domē ievēlamais deputātu skaits.
Pašvaldību domēs ievēlamais deputātu skaits noteikts Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Atbilstoši tam novadu ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju domēs ievēlami deviņi deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 5001 līdz 20 000 – 15 deputāti, ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 – 17 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 19 deputāti. Savukārt republikas pilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju domēs ievēlami 13 deputāti, bet pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits lielāks par 50 000, – 15 deputāti. Izņēmums ir Rīgas dome, kuras deputātu skaits ir 60.
Kur ir tiesības vēlēt
23. februārī, kad līdz 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām bija palikušas 100 dienas, CVK informācijas daļa mājas lapā www.cvk.lv atgādināja, ka vēlētājam ir tiesības vēlēt tajā pašvaldībā, kur ir viņa reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Ņemot vērā, ka deviņdesmitā diena pirms pašvaldību vēlēšanām ir 5. marts, vēlētāji, kuru faktiskā un deklarētā dzīvesvieta ir atšķirīgās pašvaldībās, bet kuri vēlēšanās gribētu balsot pašvaldībā, kur aizrit viņu ikdiena, vēl līdz 5. martam var deklarēt savu faktisko dzīvesvietu.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. ES pilsoņiem, lai piedalītos Latvijas pašvaldību vēlēšanās, 90 dienas pirms vēlēšanām jābūt reģistrētiem Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem vēlētāju reģistrā.
Centrālās vēlēšanu komisijas novembrī veiktās vēlētāju aptaujas dati liecina, ka savā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvoja aptuveni piektā daļa jeb 20% aptaujāto vēlētāju, un 38% gadījumu šo vēlētāju faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atradās dažādās pašvaldībās.
Nosūtīs vēstuli
No 20. līdz 25. martam PMLP sagatavos un vēlētājiem uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīs vēstuli ar informāciju par vēlētāja iecirkni 3. jūnija vēlēšanās. Šo informāciju varēs noskaidrot arī internetā PMLP mājas lapā vai pa tālruni.
Sākotnēji katrs vēlētājs tiks iekļauts tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas domes ieskatā atbilst viņa deklarētajai dzīvesvietai. Savukārt pieteikties balsot pašvaldībā, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums, būs iespējams līdz 16. maijam. Jāatceras, ka katram vēlētājam vēlēšanās ir viena balss, tāpēc balsot vairākās pašvaldībās nav iespējams.
Piedaloties pašvaldību vēlēšanās, nepieciešama pase vai personas apliecība.
Kandidātu sarakstu iesniegšana
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notiks no 14. līdz 24. aprīlim. Kandidātu saraksti jāiesniedz attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai un jāsagatavo, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu.
Kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām var iesniegt reģistrētas partijas un partiju apvienības, kā arī vairākas partijas, apvienību nereģistrējot. Novados, kur iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, kandidātu sarakstus drīkst iesniegt arī vēlētāju apvienības. Tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un ES pilsoņiem no 18 gadu vecuma, ja viņi ir iekļauti Latvijas vēlētāju reģistrā.
Kandidātu saraksti, ziņas par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmas tiks publicētas Centrālās vēlēšanu komisijas un pašvaldību mājas lapās. Savukārt no 29. maija līdz vēlēšanu dienai ar kandidātu sarakstiem varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos.
Kā darbosies iecirkņi
Iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā ir no pulksten 7 līdz 22. Saeimas vairākuma atbalstu neguva priekšlikums samazināt to līdz pulksten 20.
Trīs dienas pirms vēlēšanām dažas stundas dienā varēs nobalsot iepriekš. Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī, no 29. maija varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot, ja vēlētājs vēlēšanu dienā atradīsies sava iecirkņa teritorijā.
Jāizveido līdz 24. aprīlim
Vēlēšanu iecirkņu komisijas pašvaldību vēlēšanām ir jāizveido vismaz 40 dienas pirms vēlēšanām, bet vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu nosaka pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanām. Šī informācija izliekama pašvaldību informācijas sniegšanas vietās un pašvaldību mājas lapās.
Šāgada vēlēšanās 24. aprīlis ir diena, līdz kurai pašvaldību vēlēšanu komisijām jāizveido vēlēšanu iecirkņu komisijas savā pašvaldībā.
Par iecirkņa komisijas locekļiem var pieteikt vēlētājus, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība, kuri nav deputāti, deputātu kandidāti, kandidātu saraksta iesniedzēji vai citu vēlēšanu komisiju locekļi. Savukārt tiesības pieteikt un izvirzīt savus pārstāvjus iecirkņa komisijā ir partijām, partiju apvienībām, vēlētāju grupām un pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļiem.
Ieskatu sagatavoja
ŽEŅA KOZLOVA
28.02.2017.