Ziemassvētku brīvdienas Latvijā kopā ar ģimeni šobrīd vada madonietis Aivars Zariņš. Jau drīz viņš atkal dosies uz Luksemburgu, kur no oktobra sākuma pusgadu iziet tulkošanas praksi.
– Luksemburgā pavadīju trīs mēnešus, janvārī braukšu atpakaļ, februāra beigās atgriezīšos mājās. Prakse kopumā ilgs piecus mēnešus. Strādāju Eiropas Komisijā par tulkotāju. Lai gan sākumā cerēju, ka uzlabošu sarunvalodas līmeni angļu valodā, esmu nokļuvis starp latviešiem (tikai tehniskie darbinieki ir cittautieši), līdz ar to pamatā sarunājamies latviski, – pastāstīja Aivars.
Latviska vide un darbošanās
Arī apmešanās vieta Aivaram ir pie tautiešiem. „Dzīvoju latviešu ģimenē, īrēju istabiņu. Laiks ir noslogots, turp būtībā dodos tikai pārnakšņot. Latviešu kopiena Luksemburgā ir liela: šai pilsētā dzīvo apmēram 600 latviešu. Esmu piedalījies dažādos pasākumos – mūsu valsts svētku sarīkojumā, Mārtiņdienas svinībās. Brīvajā laikā darbojos folkloras kopā „Dzērves". Tas ir tas pats kolektīvs, kur piedalās madoniete Ilze Lejiņa. Ilzes pašlaik gan tur nav, jo kopā ar ģimeni viņa uz gadu ir Latvijā."
Svētku noskaņā
Kopā ar „Dzērvēm" Aivars paguvis nosvinēt arī Ziemassvētkus. – Tā kā Ziemassvētkos visi cenšas doties vai nu uz Latviju, vai kādā braucienā (ir taču brīvdienas!), Ziemassvētkus mēs svinējām jau decembra vidū, – atcerējās Aivars. – Bija paredzēts doties uz mežu, izrotāt kociņus, bet laiks rādījās lietains, un mēs palikām telpās. Padziedājām čigānu dziesmas, uzspēlējām kokles. Parasti tur tikšanās notiek kāda dalībnieka mājās. Pie sevis pa riņķi pārējos uzņem te viens, te otrs un trešais dalībnieks. Liela daļa dzērviešu dzīvo privātmājās, ir gan arī tādi, kam ir dzīvoklis. Skaisti svinējām Mārtiņdienu – mežā gatavojām izstādi, bija augļi, dārzeņi, radoša atmosfēra.
Bērni mācās latviešu valodu
Pamatā tur ir jauktas ģimenes – viens no vecākiem ir latvietis, otrs – cittautietis. Bērniem darbošanās folkloras kopā ir iespēja būt latviskā vidē, kur viņi latviski sarunājas ne tikai ar vienu no saviem vecākiem, bet arī ar vienaudžiem. Valodas zināšanas šiem bērniem ir dažādas. Tie, kas folkloras kopā darbojas, latviskumu cenšas praktizēt bieži, viņiem tas ir svarīgi. Ir arī tādas ģimenes, kas latvisko bērniem neuzspiež, jo slodze mazajiem ir liela: viņi apgūst trīs valsts valodas (Luksemburgā valsts valoda ir franču, vācu un luksemburgiešu). Vēl viņi mācās angļu valodu, un, ja vēl jāmācās latviešu valoda, galvā ir ķīselis.
Tulkošanas prakse drīz beigsies
Par prakses norisi Aivaram nav daudz ko stāstīt. Kā praktikantam viņa mērķis ir mācīties un apgūt nepieciešamo. Saņem stipendiju jeb grantu, un dzīvošanai ar to pietiek.
– Pēc prakses vēlos atgriezties Madonā, man nav mērķa meklēt darbu ārzemēs. Tāda iespēja gan pastāv, jo apmēram piektā daļa no praktikantiem parasti paliek strādāt dažādās ES institūcijās. Ne tikai Eiropas Komisijā, arī citur. Mans mērķis kā tulkotājam ir apgūt šo konkrēto tulkošanas tirgus segmentu, jo līdz šim pamatā tulkoju tehnisko literatūru, instrukcijas, rokasgrāmatas. Eiropas Savienības teksti ir saistīti ar likumdošanu, ar dažādiem dokumentiem. Tur ir lieli apjomi, un pēc tulkotājiem ir liels pieprasījums. Mana iecere ir strādāt tāldarbā, kā jau arī līdz šim. Dažās institūcijās pamatdarbu veic štata tulkotāji, bet mainīgo daļu dod tāldarbā. Parasti tad konkrētas firmas, kas pretendē un uzvar konkursā, piesaista vai nu savus štata tulkotājus, vai ārštata speciālistus. Ir institūcijas, kur štata darbinieki ir daži cilvēki, viņi ir projekta koordinatori, bet lielāko tulkošanas darbu veic tulki no attāluma.
Tulkotāja palīglīdzekļi
Kad ierunājāmies par tulkotāja palīglīdzekļiem, Aivars atzina: – Vārdnīcas mūsdienās tiek izmantotas reti, pamatā ir darbs ar tulkošanas atmiņu. Tā ir datu bāze, kur krājas iztulkotie teksti. Tad ar šo tulkošanas atmiņu var darīt ļoti daudz ko – var meklēt jau esošas frāzes, izteicienus, vārdus. Kad sāku nodarboties ar tulkošanu, man nebija nekā, jo internetā specializētas tulkošanas atmiņas bāzes nav pieejamas. Pagāja laiks, kamēr ieguvu pietiekamu apjomu tulkošanas atmiņai. Man veicās ar to, ka bija gan tehniskā izglītība, gan praktiskā darba pieredze. Vairāk nekā desmit gadu nostrādāju par datorsistēmu administratoru un tehniķi, šo jomu pārzinu labi. Tā kā ilgus gadus nodarbojos ar folkloru, man ir svarīga labskanīga latviešu valoda. Ar cita cilvēka tulkošanas atmiņu nemaz nevarētu strādāt, jo man tā neder. Iespējams, tas ir arī faktors, ar ko konkurēju tirgū, jo mans devums ir tulkojumus piedāvāt labskanīgā latviešu valodā. Līdz ar to, kaut teksts ir tehnisks, tas viegli lasās, ir latvisks. Otra lieta ir terminu datu bāzes. Tās var iegūt no pasūtītājiem, var veidot arī pats. Reizēm izmantoju specializētas vārdnīcas, piemēram, nesen bija vajadzīga vārdu pārbaude medicīnas jomā.
Madonā sastaptais
Kādu Aivars redz Madonu? – Madonu apstaigāju, ļoti labi paslēpoju Smeceres silā, tā ka iesaku visiem! – rosināja viņš. – Šeit tiešām ir ziemas galvaspilsēta. Faktiski tik intensīvi slēpoju pirmo gadu. Luksemburgā uz darbu un mājām braucu ar velosipēdu, eju arī uz trenažieru zāli, esmu atsācis aktīvāku dzīvesveidu.
Aivars ir pamanījis arī izmaiņas savā draudzē: – Mainās priesteri, ir dažas neskaidrības. Es tomēr uzticos bīskapam. Ja bīskaps ir nolēmis, ka tā ir jādara, kaut draudzei pārmaiņas liekas nepatīkamas, baznīcai kopumā un citām draudzēm, iespējams, ir labums. Mēs nevaram domāt egoistiski par sevi. Ja citai draudzei lielāks ir labums, nekā mums – sliktums, viss ir kārtībā.
Ieceres Luksemburgā
Pašlaik Aivars palīdz atjaunot draudzes mājas lapas versiju, jo iepriekšējā bija nedroša. „Tur jāiegulda liels darbs, ko varēšu veikt arī no Luksemburgas. Luksemburgā ir daudz baznīcu, mises notiek franču, vācu un luksemburgiešu valodā. Viena ir starptautiskā baznīca, kur trešdienas rīta mise un svētdienas mise notiek angļu valodā. Šī baznīca ir pārpildīta, priesteris ir atvērts un enerģisks. Februāra sākumā vienā no misēm spēlēsim kokles. Luksemburgiešu draudzēs gan pamatā ir vecākās paaudzes cilvēki, jauniešu ir maz. Luksemburgieši ir fiziski aktīvi – skrien, bra uc ar velosipēdu, spēlē sporta spēles, viņiem ir veselīgs dzīvesveids. Ikdienas dzīve ir nodrošināta, valda sekulārisms, nauda viņiem ir, Dievs nav vajadzīgs."
AUTORES foto