Pagājušās ceturtdienas pievakarē (pēc pulksten 17) lielveikalā „Maxima" Madonā, Rūpniecības ielā, iedarbojās ugunsdzēsības signalizācija. Uzņēmums, domājot par klientu un darbinieku drošību, tirdzniecības vietu uz laiku slēdza.
Veikala apsardzes darbinieki nekavējoties uzsāka cilvēku evakuāciju, un tika izsaukta ugunsdzēsēju brigāde, lai noskaidrotu signalizācijas darbības iemeslus. Notikuma vietā, kā novēroja „Stars", ieradās pat vairākas ugunsdzēsēju mašīnas, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde un Valsts policijas darbinieki. Pēc veikala telpu pārbaudes ugunsdzēsēju pārstāvji nekonstatēja sadūmojumu vai citas ugunsgrēka pazīmes.
Kā plašsaziņas līdzekļiem skaidro SIA „Maxima Latvija" komunikācijas vadītājs Jānis Beseris, signalizācijai bijuši tehniski traucējumi. Pēc tam, kad eksperti „Maximas" veikalā Madonā bija veikuši signalizācijas apsekošanu un novērsuši traucējumus, kā arī tika saņemts apliecinājums no uzņēmuma, kas apkalpo ugunsdzēsības signalizācijas sistēmu, ka tā ir darba kārtībā, piektdien, 13. decembrī, priekšpusdienā veikals „Maxima" Madonā atsāka darbu.
Situāciju lūdzām raksturot Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, ar ko sazinājāmies piektdienas rītā, kad veikals „Maxima" Madonā vēl bija slēgts. Viņš aicināja saglabāt objektivitāti un, kā saka, „nešaut ar lielgabaliem pa zvirbuļiem".
– Mēs šajā situācijā, kad ir tik daudz negatīvas informācijas vai arī – atbalstot valstī izskanējušos aicinājumus par lielveikala „Maxima" boikotu, droši vien vislielāko sāpi nodarīsim tiem mūsu Madonas cilvēkiem, kas strādā šajā veikalā, jo tad, kad pircēju skaits samazinās un krītas apgrozījums, arī darbiniekiem samazinās darba slodze un līdz ar to – atalgojums. Tā ka šajā gadījumā cietējs ir ne tikai lielais uzņēmums ar milzīgu apgrozījumu tirdzniecības tīklos vairākās valstīs, kas tam ir sāpīgi, bet varbūt ne tik izšķirīgi, kā cilvēkam ar salīdzinoši nelielu atalgojumu, kam tas ir vienīgais iztikas avots. Ja uzņēmuma, kā intervijā LTV1 ir atzinis viens no SIA „Maxima Latvija" līdzīpašniekiem, apgrozījums, iespējams, ir samazinājies pat par 20 procentiem, tas nevar neietekmēt darba slodzi un veikalu darbinieku atalgojumu. Mēs nedrīkstam dzīvot stereotipos un pakļauties masu psihozei, ir jāsaglabā loģiska pieeja un jāspriež ar savu galvu, – uzskata Andrejs Ceļapīters.
Kāda būs Madonas novada pašvaldības turpmākā rīcība?
– Ko es personīgi darīšu? Esmu lūdzis Madonas novada būvvaldi sagatavot rakstu, lai, neraugoties uz to, ka ekspertīzē ir konstatēts, ka jumta konstrukcijā izmantotie garie laidumi ir droši, tomēr aicinātu ēkas īpašniekus papildināt ar vertikālām kolonnām šos vairāk nekā 30 metru garos laidumus, lai drošs paliktu vēl drošāks un visi, iepērkoties veikalā, justos droši, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Viņš akcentēja, ka tik lieli laidumi atsevišķi nesadalītajās telpās nav lietderīgi.
– Tirdzniecības veikala telpas nav ne hokeja, ne basketbola laukums, kur spēļu norisei vertikālas kolonnas traucētu. Te, manā skatījumā, tās varētu uzstādīt, teiksim, ik pēc 9 metriem un pēc tam vispār aizmirst par šādu problēmu, ka jumts varētu neizturēt, it īpaši, ja sniegs ziemā no jumta tiktu arī regulāri tīrīts. Neviens lauku saimnieks, kas būvē kaut tikai šķūnīti, neliktu savienojumu pa vidu nesošajai konstrukcijai, kā tas bija Zolitūdes gadījumā. Viņš to vienmēr nostutētu ar vertikālu kolonnu vai uzliktu to tādā vietā, kur tai būtu atbalsts. Viņš ar datoru slodzes nerēķina, bet situāciju novērtē „ar aci" un loģisku prātu. Redzot vājo punktu, viņš to noteikti pastiprinātu, nebūdams ne konstruktors, ne būvinženieris. Ne vienmēr jaunās tehnoloģijas ir labākas un drošākas par iepriekšējo pieredzi, kad slodzes tika rēķinātas ar roku – uz papīra vai blociņā, – akcentēja Andrejs Ceļapīters.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto