Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā vērtēja 2016. gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus, bet galīgajā lasījumā parlaments budžetu varētu apstiprināt mēneša beigās.
Citus gadus budžeta projekta apspriešanas fāzē kritika parasti bija dzirdama no opozīcijas politiķiem un dažiem naudas ziņā „apdalītajiem" sociālajiem partneriem vai atsevišķu jomu darbiniekiem, turpretī 2016. gada budžeta projekts ir izpelnījies teju visaptverošu kritikas vētru, un brīžiem šķiet, ka vienīgā, kas patiesi ir apmierināta ar piedāvāto budžetu, ir to sastādījusī Finanšu ministrija (FM), jo pat ietekmīgi koalīcijas politiķi, kā, piemēram, Solvita Āboltiņa, nav pārliecināti, ka Saeimā iesniegtais budžeta projekts ir labākais iespējamais valdības veikums.
Par drošību un nevienlīdzību domājot
Oktobra nogalē ar 2016. gada valsts budžeta ietvaru reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistus iepazīstināja finanšu ministrs Jānis Reirs un ministrijas atbildīgās amatpersonas. Ministrs uz tikšanos ar žurnālistiem devās uzreiz pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kurā tika sākta Finanšu ministrijas izstrādātā un valdības apstiprinātā 2016. gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšana. Turpinot iepriekšējo gadu tradīciju budžetiem piekabināt tos raksturojošus apzīmējumus, 2016. gada budžetu finanšu ministrs nodēvēja par valsts iekšējās un ārējās drošības budžetu.
Jānis Reirs atzina, ka lielākais izaicinājums, ķeroties pie nākamā gada budžeta veidošanas, atšķirībā no citiem gadiem bijusi aptuveni 100 miljonu eiro dziļās fiskālās bedres aizlāpīšana.
– Budžeta sagatavošana noritēja sarežģītos apstākļos. Bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu 96,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat bija jānodrošina finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai, lai tas būtu adekvāts esošajiem ģeopolitiskajiem riskiem. Tas valdībai sekmīgi ir izdevies. Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro. Salīdzinot šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro. Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par 115 miljoniem eiro. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai.
Finansējuma pieaugums par 6% pret šo gadu ir paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% – zinātnei un par 18% – sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai, – par budžetu informēja Jānis Reirs.
Kā zināms, sākotnēji 2016. gada budžetu tā veidotāji mēdza dēvēt arī par nevienlīdzības mazināšanas budžetu. Tieši pasākumi, kuri virzīti uz nevienlīdzības mazināšanu, ir izraisījuši lielu daļu kritikas. Kopā ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem nākamajā gadā ir solidaritātes nodokļa ieviešana. Ministrs uzsvēra, ka tas izlīdzinās nodokļu slogu, lai nerastos absurda situācija, kad zemo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir tāds pats kā strādājošajiem ar 8000 eiro lielu algu mēnesī. Tāpat nākamgad par 10 eiro tiks palielināts neapliekamais minimums.
Apsaimniekošana kļūs dārgāka
Viens no plānoto ieņēmumu pasākumiem, kas iekļauts 2016. gada budžeta likumprojekta paketē, kā arī jau guvis konceptuālu atbalstu Saeimā pirmajā lasījumā, ir PVN piemērošana dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem ar 2016. gada 1. jūliju.
Žurnālisti, tiekoties ar FM pārstāvjiem, norādīja, ka daudziem iedzīvotājiem šīs normas piemērošana radīs būtisku slogu, jo atšķirībā no citiem netiešajiem nodokļiem, kā, piemēram, akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem, izvēles iespēju to nemaksāt, ja vien iedzīvotājs neizvēlas doties dzīvot mežā zem egles, nav.
Saskaņā ar FM aprēķiniem, noteiktais PVN dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam 2016. gada budžetā dos papildu 9,3 miljonus eiro, 2017. gada budžetā – 22,4 miljonus eiro, bet 2018. gada budžetā – 22,4 miljonus eiro. FM pārstāvji norādīja, ka PVN piemērošana arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam ir saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu. Tādējādi līdz šim veidojās neatbilstība starp PVN likumu un minēto direktīvu, ko plānotās izmaiņas novērstu.
– Šī ir ES direktīva, un, ja vien nevēlamies, lai pret Latviju tiktu vērsta pārkāpuma procedūra, tā ir jāievieš. Saistībā ar PVN nepiemērošanu Latvija jau ir saņēmusi Eiropas Komisijas brīdinājumu. Lai nodokļu maksātāji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz PVN režīma piemērošanu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam, minētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā ne ātrāk kā 2016. gada 1. jūlijā. Esam rēķinājuši, cik lielas izmaksas varētu radīt PVN piemērošana. Piemēram, iedzīvotājiem, kas dzīvo 50-60 kvadrātmetru lielā dzīvoklī, apsaimniekošanas pakalpojums sadārdzināsies par aptuveni 3 eiro, – žurnālistiem skaidroja FM komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.
Foto: FINANŠU MINISTRIJA