Noslēgusies deputātu kandidātu sarakstu reģistrācija Centrālajā vēlēšanu komisijā. Sakarā ar vairāku partiju konsolidāciju (apvienošanos vienotos sarakstos) bija sagaidāms, ka kandidātu sarakstu skaits nepārsniegs desmit (9. Saeimas vēlēšanās figurēja 19 kandidātu saraksti). Taču šī prognoze tomēr nepiepildījās, jo reģistrēti tika 13 saraksti — 7 no politisko partiju apvienībām un 6 — no partijām. Turklāt Artūra Maltas vadītā Latviešu zemnieku savienība nokavēja sava saraksta iesniegšanu.
Pavisam 10. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 1239 deputātu kandidāti, ir plašs politisko partiju klāsts. Līdztekus jau tradicionāli zināmajām partijām un to apvienībām parādījušās arī tādas partijas, par kuru eksistenci līdz šim nebija nekas dzirdams (partijas „Par prezidentālu republiku”, „Ražots Latvijā”, „Tautas kontrole”, „Daugava — Latvijai” un visbeidzot — Pēdējā partija, kas, acīmredzot, grasās aizstāt kādreiz Saeimas vēlēšanās kandidējušo „Latvijas laimi”).
„Latvijas Avīzes” 4. augusta numurā lasītāju vēstuļu rubrikā bija izlasāma kādas daugavpilietes pretenzija, ka Latvijā trūkstot sociāldemokrātiskas partijas. Taču tā gluži nav, jo uz vēlēšanām kandidējošo partiju uzskaitē ir Sociāldemokrātisko politisko partiju apvienība „Atbildība”. Tā ka katrs vēlētājs var izraudzīties savai gaumei atbilstošu partiju vai to apvienību sarakstu un sev vēlamos deputātu kandidātus.
„Latvijas Avīzē” publicēto 10. Saeimas deputātu kandidātu sarakstos atrodami arī vairāku madoniešu uzvārdi. „Atbildības” sarakstā kandidē Valentīns Rakstiņš, Dzintars Kozulis un Jānis Šmeiss, nacionālās apvienības „Visu Latvijai — TB/LNNK” sarakstā — Visvaldis Lācis un Normunds Broks, partiju apvienības „Vienotība” sarakstā — Igors Aleksandrovs u. c.
Līdz 10. Saeimas vēlēšanām vēl palikuši nepilni divi mēneši. Šajā laikā sava darbība jāturpina pašreizējiem parlamentāriešiem. Pēc mana ierosinājuma „Latvijas Avīzes” 22. jūlija numurā bija publicēts saraksts par deputātiem, kuri pēc vēlēšanām mainījuši savu partijisko piederību. Tādi nosaukti veseli 14, tajā skaitā 6 — no Tautas partijas, 3 — no „Jaunā laika”, 3 — no TB/LNNK u. c. Sarakstā vēl nav minēti deputāti Imants Kalniņš un Jānis Klaužs, kuri nupat apturējuši darbību savu partiju frakcijās, kandidējot vēlēšanās no citu partiju sarakstiem. Savu frakciju Saeimā izveidojusi Pilsoniskā savienība, 6 deputāti kļuvuši par neatkarīgajiem (kaut arī šāds deputātu statuss vispār nav paredzēts). Interesanti, ka trim deputātiem, kuri atstāja „Jauno laiku”, lai pievienotos Pilsoniskajai savienībai (I. Čepāne, I. Druviete, K. Šadurskis), pēc apvienības „Vienotība” izveides tagad nācies atgriezties vienā un tajā pašā „katlā”.
Tā kā mums pastāv politisko partiju kandidātu saraksti un katrs kandidāts pirms vēlēšanām paraksta savas partijas (vai partiju apvienības) priekšvēlēšanu programmu, pie tā būtu jāpieturas. Ja nepiekrīti savas partijas darbībai Saeimā, jāiesniedz demisijas raksts un jāatsakās no deputāta mandāta. Citādi mūsu Saeimas deputātiem bieži vien pietrūkst politiskās atbildības.
Par vēlmi apliecināt savu politisko atbildību arī turpmāk liecina tas, ka uz 10. Saeimas vēlēšanām kandidē 87 no pašreizējiem parlamentāriešiem. NRA 22. jūlija numurā bija izlasāms, ka vēlēšanās vairs nekandidēs Vilnis Edvīns Bresis, Tatjana Koķe, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš (ZZS), Einars Repše, Ausma Kantāne-Ziedone („Jaunais laiks”), Raimonds Pauls (TP), Anna Seile (PS), neatkarīgais deputāts Jānis Lagzdiņš un vēl daži citi.
Sagaidot kārtējās Saeimas vēlēšanas, uztrauc situācija ar lielas Latvijas pilsoņu daļas tendenci vispār nepiedalīties vēlēšanās. Pēc NRA 7. augustā sniegtās ziņas tādu ir 18,5 procenti. It kā ar to gribētu kādam ieriebt, bet faktiski jau viņi ieriebj paši sev. Šajā jautājumā zīmīga ir CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara izteiktā alegorija NRA 4. augusta numurā — ka savā laikā Hitlers Vācijā nācis pie varas, pateicoties viņa ne pārāk lielā, bet ļoti mobilizētā elektorāta rosībai un tam faktam, ka lielais vairums apmierināto vidusslāņa pilsoņu (birgeru) neaizgāja uz vēlēšanām. Pilnīgi pievienojos „Latvijas Avīzes” 30. jūlija numurā izteiktajam rīdzinieka Viļņa Andrejsona viedoklim, ka piedalīšanās vēlēšanās ar likumu būtu jānosaka par katra pilsoņa pienākumu. Ja neesi izpildījis savu pilsoņa pienākumu, kā tu vari prasīt no valsts taisnīgu un tavām vēlmēm atbilstošu likumu un lēmumu pieņemšanu?
Autors: ĀDOLFS BORBALS