Šogad, lai veicinātu veselīgas pārtikas patēriņu, tika palielināts akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem. Veselības ministrija (VM) uzskata, ka vajadzētu iet vēl tālāk, samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi veselīgiem produktiem – augļiem, dārzeņiem, sulām un citiem produktiem. Viedokli, vai tas varētu veicināt veselīgu produktu lietošanu, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru un Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu.
Ja nevar citādi
– Ja nevar citādi, tad jāizmanto arī administratīvās metodes, lai no ēdienkartes un piedāvājuma veikalos un citās vietās izskaustu mediķu par neveselīgiem atzītos pārtikas produktus. Protams, ražotāji būs neapmierināti, bet globālās pasaules ekonomikas radīto neveselīgo pārtikas produktu ražošana tomēr nav jāveicina. Svarīgi būtu ņemt piemēru no Dienvideiropas valstīm, kur īpašs akcents tiek likts uz to, lai iedzīvotājiem būtu pieejami vietējie produkti, – uzsver Andrejs Ceļapīters.
– Vairāk vajadzētu popularizēt veselīgo produktu sadaļu, lai cilvēkiem tie paliktu atmiņā un iekristu acīs un lai bērnu rociņas, ieejot veikalā, sniegtos pēc tiem. Tas ir kaut kāds paradokss, ka bērnu uzmanību nesaista veselīgs burkāns, ābols, kāposts, bet gan saldinātie dzērieni, čipsi, burgeri un tamlīdzīgas lietas. Katrā ziņā VM iecere ir laba, jautājums ir vienīgi par izpildi.
Atbalstāms priekšlikums
– Tas ir atbalstāms priekšlikums, īpaši, ja samazināto PVN likmi pirmām kārtām piemērotu vietējo zemnieku audzētajai produkcijai. Augļi un dārzeņi ir samērā dārgi. Ja samazināt nodokļa likmi nav iespējams uzreiz visiem veselīgajiem produktiem, šādu pieeju varētu īstenot pakāpeniski. Tas būtu izdevīgi gan vietējiem ražotājiem, gan valstij kopumā, – uzskata Andrejs Piekalns. – Veselības ministrija droši vien ir veikusi aprēķinus un zina, kas ir izdevīgāk – iekasēt lielākus nodokļus un pēc tam ārstēt, vai tomēr veicināt veselīgu produktu patēriņu. Bērni laukos no neveselīgiem produktiem, dažādiem našķiem, kā čipsi un saldinātie dzērieni, ikdienā, iespējams, ir vairāk pasargāti nekā pilsētā. Vismaz pie mums skolā un tās tuvumā (centrā palicis tikai viens veikals) nav tādu kiosku, kur tos starpbrīžos būtu iespējams ātri nopirkt. Ja šāda iespēja pastāv, tad to daudzi arī izmanto, jo vienādi kāri uz našķiem bērni ir kā pilsētā, tā arī laukos. Lielu atšķirību šai ziņā nav.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA