Valdība attiecībā uz veselības aprūpes reformas modeli ir grūtas izvēles priekšā. Viedokli, kurš no piedāvātajiem variantiem būtu labāks, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču un Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku.
Risinājums jāmeklē
– Tas, protams, nav viegls uzdevums, citādi valdība jau būtu izšķīrusies par kādu no variantiem. Es domāju, ka kaut kādā mērā mums ir jāiet uz apdrošināšanu. Vai arī –
skaidri jāpasaka, ka Latvijā daļēji ir maksas medicīna, kas faktiski jau nozīmē to pašu Tagad arī piedāvā valsts finansējumu veselības aprūpei palielināt no 10 līdz 12%, bet tas visas problēmas neatrisinās, – akcentē Agris Lungevičs. – Ir taču sarēķināts, ka veselībai būtu nepieciešams atvēlēt 20%, tāpēc nepietiekama finansējuma apstākļos būtu jānosaka minimālais pakalpojumu grozs, ko valsts nodrošina bez maksas, lai tas visiem būtu skaidrs. Savukārt pārējais jau būtu veselības apdrošināšanas jautājums vai maksas pakalpojumi, kā tas daudzos gadījumos jau ir tagad. Manuprāt, valsts nevar pilnībā finansēt visas medicīnas jomā šobrīd radītās iespējas. Arī milzīgu ažiotāžu izraisījušais Pasaules Bankas pētījums tomēr norāda, ka medicīnas sistēma Latvijā kopumā maksā ļoti dārgi, tāpēc ir jāmeklē risinājums, bet – visticamāk – kaut kādi apdrošināšanas maksājumi būs jāveic.
Jāievieš skaidrība
– Veicot reformas veselības aprūpes jomā, vispirms būtu jāievieš skaidrība, lai katrs, aizejot pie ārsta, zinātu, kādi pakalpojumi ir bez maksas un par kuriem jāmaksā. Kādreiz arī es īsti nesapratu kvotu sistēmu. Biju iedomājies, ka dakteri ir tā noslogoti, ka viņiem ir aizņemts viss darba laiks, bet tā nav. Uz valsts apmaksātu pakalpojumu jāgaida vairāki mēneši, bet par maksu var pieņemt uzreiz, – uzsver Tālis Salenieks. – Reizēm grūti saprast, kur un kad jāmaksā, jāiet no vienas vietas uz otru, veidojas tāds kā riņķa dancis. Tad jau apdrošināšanas polise it kā būtu pat labāka, vismaz zinātu, ka esi par visu samaksājis. Jautājums ir tikai par to, cik tā maksās un vai visi to spēs samaksāt. Nav īsti izprotams arī priekšlikums daļu sociālā budžeta novirzīt medicīnai. Vai tad nauda tajā paliek pāri? Pensijas ir tik mazas, ka tās vajadzētu celt un celt, lai cilvēki, mūžu nostrādājuši, varētu dzīvot, nevis tikai izdzīvot.
Ideālais variants jau, protams, būtu, ja veselības aprūpi spētu finansēt valsts. Pieļauju, ka varētu par kādu procentu vai diviem pacelt sociālo iemaksu daļu. Varbūt darba devēji un iedzīvotāji to tā nejustu, nekā tad, ja tiktu ieviestas privātās iemaksas.