Otrdien, iepazīstinot ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto ieceri, veselības ministre Ingrīda Circene pieļāva, ka pēc obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas nodokļu nemaksātājiem par vizīti pie ģimenes ārsta būtu jāmaksā, piemēram, septiņi astoņi lati (līdzšinējā lata vietā).
jauno sistēmu VM cer ieviest ar 2013. gada jūliju, paredzot aptuveni pusgadu ilgu pārejas periodu. Priekšlikuma būtība — lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, ir jābūt nomaksātam iedzīvotāju ienākuma nodoklim vai jāpieder atbrīvotajām kategorijām, par kurām maksā valsts. Kā vērtējat šo VM ieceri, jautāju Jumurdas pagasta pārvaldes vadītājai Agitai Opincānei un Lubānas novada domes priekšsēdētājam Tālim Saleniekam.
Runga ar diviem galiem
— Vislielākais uztraukums šajā gadījumā ir par tā saucamajām sociālā riska grupām un arī ilgstošajiem bezdarbniekiem. Ja tas attiecas uz tām personām, kas tik tiešām nemaksā nodokļus un saņem algu aploksnē, tur var piekrist. Neapšaubāmi, medicīniskās izmaksas ir ļoti dārgas un valstij trūkst līdzekļu, bet vajadzēja tomēr izanalizēt pašreizējo finansējumu rūpīgāk, — spriež Agita Opincāne. — Var jau būt, ka jaunā sistēma radīs ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, valsts budžeta ieņēmumu palielināšanos, bet katrā ziņā tā ir runga ar diviem galiem. Manuprāt, vajadzēja iepriekš konsultēties ar pašvaldībām, lai saprastu reālo situāciju, īpaši laukos. Daudziem darbspējīgiem cilvēkiem laukos nav ne darba, ne ienākumu, un, ja vēl nāksies tik lielu summu atvēlēt vizītei pie ārsta, viņi vispār pie daktera neies.
Doma nav slikta
— Tā doma par obligāto veselības apdrošināšanu varbūt tik slikta nav, jo tagad bieži vien, aizejot pie daktera, nezini, kur kam kas ko maksā un cik tad liela tā finansējamā daļa. Teorētiski, zinot, ka maksāju nodokli, visas problēmas, ejot pie ārsta vai saņemot citus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, atkristu, — aizdomājas Tālis Salenieks. — Bet, no otras puses, protams, ir tie cilvēki, kam vienkārši nav no kā nodokļus maksāt. Vislielākās bažas ir (un es par to nemaz nebrīnītos), ka atkal tas viss kaut kādā veidā tiks novelts uz pašvaldības pleciem, kā ne mazums gadījumos. Diezin vai ārsts, kas redzēs, ka cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, viņam to nesniegs. Cita lieta, kas par to pēc tam maksās. Arī tagad ir gadījumi, kad cilvēku aizved uz slimnīcu un pēc tam pašvaldībai jāatmaksā rēķins.
Autore: BAIBA MIGLONE