Tāpat kā daudzus gadus iepriekš, arī šogad Latvijas tautu gadumijā uzrunāja mūsu valstsvīri, pēc tam saņemot arī visai asu kritiku gan par uzrunas saturu, gan uzstāšanās prasmēm. Viedokli, vai Valsts prezidentam un premjeram arī turpmākajos gados būtu jāturpina šī tradīcija, lūdzu izteikt Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Akcenti tika salikti
– Aronas pagasta pārvalde Jaungada sagaidīšanas pasākumu atšķirībā no dažiem citiem gadiem neorganizēja. Mēs, klātesot bērniem, skolēniem, pieaugušajiem, kopīgi iededzām lielo egli, kad notika arī neliela svētku uguņošana, līdz ar to klausīties vai neklausīties premjera un prezidenta uzrunas bija katra paša izvēle, – atzīst Andrejs Piekalns. – Es dzirdēju gan premjera, gan prezidenta uzrunas, un, manuprāt, teikt uzrunu nav slikta tradīcija. Turklāt akcenti, atskatoties uz paveikto aizvadītajā gadā, abās uzrunās tika salikti, kā arī ieskicēts svarīgākais šajā gadā, gaidāmo referendumu par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem ieskaitot, skaidri pasakot, ka Latvijā valsts valoda var būt tikai viena, un tā ir latviešu valoda. Neizskanēja arī nepamatoti solījumi. Protams, neapmierinātie būs vienmēr, kuri atradīs ko kritizēt gan rakstos, gan uzrunās.
Daļa ieklausās
– Cilvēki jau tomēr gaida, ka uzrunas, sagaidot Jauno gadu, teiks gan premjers, gan Valsts prezidents, līdz ar to šo tradīciju varētu turpināt, jo ir, kas tajās ieklausās. Es dzirdēju abas uzrunas. Premjera Vecgada un prezidenta šā gada uzrunas bija nopietnas. Protams, analīzei ir jābūt, bet tautu vajag arī iedvesmot. Jaungada naktī cilvēki, lai kā dzīvē iet, tomēr gaida kaut ko gaišu, – atzīst Vilnis Špats. – Protams, Valdis Dombrovskis ir reālists, bet arī viņš varbūt varēja tik gari nerunāt par fiskālo konsolidāciju, ko liela daļa īsti nesaprot un šo vārdu salikumu nespēj iztulkot. Savukārt Valsts prezidents A. Bērziņš nevarēja vien izšķirties – runāt Vecgada vakarā vai ne, bet beigās teica gan apsveikumu gadumijā, gan uzrunu Jaungada pirmajā dienā, kas faktiski bija V. Dombrovska runas turpinājums. Labi, ka Valsts prezidents beidzot kaut ko prātīgu pateica attiecībā uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Līdz tam bija radies iespaids, ka attiecībā uz gaidāmo referendumu prezidents „līferē", cenšas visiem izpatikt, bet šādos jautājumos Valsts prezidentam ir jābūt ļoti stingrai nostājai.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA