2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā valdības lēmums par valsts nodevu pakāpenisku palielināšanu pases un personas apliecības izsniegšanai. No 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu desmit darba dienu laikā būs 50 eiro, bet divu darba dienu laikā — 75 eiro. Personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanai desmit darba dienu laikā valsts nodeva būs 30 eiro, savukārt divu darba dienu laikā — 45 eiro. Turpmāk tiks saglabāti visi līdzšinējie valsts nodevu atvieglojumi bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, kā arī personām ar I vai II grupas invaliditāti. Gadījumos, kad dokumenti iesniegti un valsts nodeva samaksāta līdz 2025. gada 31. decembrim, bet dokuments tiek saņemts pēc 2026. gada 1. janvāra, piemēro nodevu, kas bija spēkā dokumentu noformēšanas brīdī. Viedokli par jaunpieņemto lēmumu lūdzu izteikt Madonas novada domes deputātam Aivim Masaļskim un Madonas novada domes deputātam, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājam Artūram Čačkam.
Par saprātīgām izmaksām
– Reizēm man rodas sajūta, ka valsts cenšas nopelnīt uz visu, ko vien var. Ja nevar pacelt nodokļus, atrod veidu, kā citādāk iekasēt naudu no iedzīvotājiem. Personu apliecinošs dokuments ir valsts īpašums, līdz ar to valstij saviem pilsoņiem tas būtu jāizgatavo ja ne par velti, tad vismaz par saprātīgām dotētām izmaksām, ja jau tā pašizmaksa ir tik augsta, – viedokli pauž Aivis Masaļskis. – Protams, daļai iedzīvotāju reizi desmit vai piecos gados samaksāt nodevu nesagādās grūtības, bet ir liela daļa cilvēku, kuriem nav tādas naudas, lai samaksātu par pasi. Un kolīdz beidzas pases vai eID kartes derīguma termiņš, pilsoņa tiesības vai pienākumi tiek ierobežoti un apstājas komunikācija ar valsti vai pašvaldību.
Nevajadzēja celt cenas
– Protams, katrs sadārdzinājums, kas gulstas uz iedzīvotāju maciņiem, ir sāpīgs. Ņemot vērā, ka pase vai eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments jebkuram Latvijas iedzīvotājam, uzskatu, ka cenas celt nevajadzēja. Bet, tajā pašā laikā, var saprast arī pilsonības un migrācijas dienestu, viņu budžeta iespējas, kas tieši pakārtotas viņu pakalpojumu izmaksām, – spriež Arturs Čačka. – Visticamāk valsts budžetā viņu izmaksām palielinājums nav iespējams, tāpēc tiek celtas pakalpojumu izmaksas. Tādā veidā valdība šīs izmaksas uzliek uz iedzīvotāju pleciem. Šāda situācija ir novērojama arī pašvaldības darbā – valdība uzdod veikt dažādus pakalpojumus pašvaldībām, bet finansējumu līdzi tam nedod.
23.12.2025.