Pēc ažiotāžas ap „Swedbank" premjers V. Dombrovskis šonedēļ paziņoja, ka tiek gatavots rīcības plāns, kā visām iesaistītajām pusēm rīkoties, lai šādi un līdzīgi gadījumi neatkārtotos. Viedokli, vai valsts augstākajām amatpersonām šādos brīžos būtu jāuzrunā iedzīvotāji, lūdzu izteikt Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni un Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski.
Situācija jāskaidro
– Nedomāju, ka uzrunāt tautu pirmajam vajadzētu Valsts prezidentam, bet situācija iedzīvotājiem, protams, būtu jāskaidro, kā to svētdien „Panorāmā" darīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis. Es pati šo sižetu neredzēju, bet vairāki iedzīvotāji atzinīgi izteicās par šādu skaidrojumu: viņi esot nomierinājušies un raduši sirdsmieru, – atzīmē Agita Opincāne. – Droši vien cilvēkiem mierīgāku prātu darītu arī premjera uzstāšanās, ņemot vērā, ka viņš labi pārzina banku darbības specifiku, tāpat zinošs šajos jautājumos ir arī Valsts prezidents. Cits jautājums, vai ir jārunā visām augstākajām valsts amatpersonām vai pietiks, ja to darīs viena. Tas ir jāpārdomā un par to jāvienojas pašiem valstsvīriem, pie tam ne tikai ažiotāžas banku sektorā gadījumos. Ir jāizstrādā arī rīcības plāns, kā rīkoties citās kritiskās situācijās, kas var izveidoties citās nozarēs.
Tam nav lielas nozīmes
– Mans personīgais viedoklis – jo vairāk runā, jo lielāku neticību tas raisa iedzīvotājos, ņemot vērā iepriekšējo banku krīžu rūgto pieredzi. Lai atceramies bijušo premjeru M. Gaiļa mierinošās runas pēc „Bankas Baltija" kraha vai I. Godmaņa teikto „Parex" bankas gadījumā. Tautu mierināja, bet tie, kas atradās tuvāk, savu naudu izņēma. Un arī „Latvijas Krājbankas" prezidents I. Priedītis pēc „Snoras" bankas darbības apturēšanas Lietuvā apgalvoja, ka Latvijā lielu problēmu nebūs, – uzsver Andris Dzenovskis. – Kāds tur brīnums, ka, padzirdot baumas par problēmām „Swedbank", cilvēki steidza izņemt naudu no saviem kontiem. Es gan paliku mierīgs, jo biju pārliecināts, ka ažiotāža ir sacelta veltīgi. Taču, ja nu tomēr kāds šādā brīdī nolemj uzrunāt iedzīvotājus, tad vispirms tas būtu jādara finanšu ministram, premjeram un tikai pēc tam, ja nekas nemainās, Valsts prezidentam. Turklāt iedzīvotājiem, kuriem bankās ir uzkrājumi līdz 70 000 latu, vispār nebūtu jāuztraucas, jo tos taču, tāpat kā Krājbankas klientiem, izmaksās jebkurā gadījumā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA