Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Valstij piederošo kapitālsabiedrību peļņa

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 24.09.2015.

Burtu lielums

Valdība ir pārskatījusi sabiedrībā plašu rezonansi guvušo lēmumu piecām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām ļaut paturēt 90% no peļņas, vienlaikus šādu iespēju liedzot četrām citām, pret ko sevišķi asi protestēja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Tagad valdība peļņu tādā pašā apmērā ļaus paturēt arī pārējām kultūras institūcijām. Viedokli, vai valstij piederošām kapitālsabiedrībām peļņa būtu jāatstāj to rīcībā, lūdzu izteikt Vestienas pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Vīli-Bērziņu un Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču.

Jādomā par izaugsmi
– Īpašniekam, šai gadījumā valstij, pirmais, kas būtu jāizvērtē – vai konkrētajai kapitālsabiedrībai ir vai nav vajadzīga attīstība. Var ieguldīt attīstībā, bet var arī apēst. Protams, apēstā naudiņa tālākā nākotnē pienesumu neradīs, – uzskata Artūrs Vīle-Bērziņš. – Katrs gadījums jau būtu jāizvērtē atsevišķi, – vai, atstājot peļņu, ir iespējama izaugsme, kā arī jābūt attīstības plānam un skaidrībai, kā peļņa tiks izmantota un kāds būs pienesums. Es vienmēr esmu teicis, ka peļņu var ātri apēst, tomēr labāk to ieguldīt attīstībā, pat ja šodien ir jāstaigā ar ciešāk pievilktu jostu. Tad varbūt vismaz nākotnē ja ne mēs paši, tad mūsu bērni varēs pārliecināties, ka tas bija ieguldījums ar lielāku pievienoto vērtību.

Apsveicams lēmums
– Droši vien, ka valdība, pārskatot lēmumu, rīkojās pareizi. Tas ir apsveicams lēmums. Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības nebūt nav tās, kuras nopelna lielu, vērā ņemamu peļņu, bet, ja arī nopelna, tām ir jādod iespēja attīstīties. Katrā ziņā tās nav tādas jomas, kurām būtu kaut kas jāņem nost, – akcentē Agris Lungevičs.
Vaicāts, vai kādreiz arī Madonas novada domei ir bijis jālemj, vai pašvaldībai piederošu uzņēmumu peļņa būtu jāieskaita pašvaldības budžetā, viņš atzīst, ka tādu gadījumu neatceroties.
– Jāteic, ka pašvaldības uzņēmumiem īsti tādas peļņas nemaz nav. Ja naudas plūsmā arī ir plusi, vienlaikus ir arī lieli kārtējie parādi. Komunālo pakalpojumu sniedzējiem tie ir tik lieli, ka labi, ja ir tāds drošības spilvens nelielas peļņas izskatā „uz papīra". Mēs, protams, sekojam līdzi, kā tiek izmantoti ieņēmumi, kādās lietās tiek investēti līdzekļi –
pamatlīdzekļos, iekārtās vai būvniecībā, kura dod papildu ienākumus un attīsta uzņēmumu. Bet pat tad, ja pašvaldība neļautu uzņēmumiem paturēt šo peļņu, mēs tāpat, es domāju, ieguldītu paliekošās lietās ar pievienoto vērtību to attīstībā.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px