Premjeres Laimdotas Straujumas lēmums pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju ir pielējis "eļļu ugunī" runām par valdības krišanu. Šobrīd tiek apšaubīta premjeres spēja vadīt valdību un prognozē, ka valdība varētu krist pēc 30. novembra, kad Saeimā plānots pieņemt 2016. gada valsts budžetu. To, cik stabila ir valdība, aicinājām komentēt Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Māri Justu un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Vēl var strādāt
– Budžeta apstiprināšana vienmēr ir bijis sarežģīts pasākums, kura ietvaros kāds kaut ko vēlas mainīt sev par labu, taču ceru, ka pie valdības krišanas tas nenovedīs. Manuprāt, tam, kas ir sācis strādāt, darbs arī jāturpina, ja vien nav kādi būtiski apstākļi, kas to liedz darīt. Ja jau tik ilgi premjere ir spējusi vadīt valdību, gan jau spēs darbu turpināt, lai gan pats daudzos jautājumos viņas un valdības pozīcijai nepiekrītu, – atzīst Māris Justs.
– Raugoties uz budžetu – tajā nav iestrādāts nekas tāds, par ko pašvaldībām būtu ļoti jāsatraucas, taču mani ļoti neapmierina tas, kā valdībā tiek virzīts teritoriālās reformas jautājums. Rodas iespaids, ka process ir uzsākts, iepriekš nezinot, kādam jābūt tā rezultātam. Arī pašvaldību viedoklis netiek prasīts. Izbrīnu rada arī tas, kādēļ atgriezies princips, ka daļu budžeta deputāti var sadalīt pēc sava prāta jeb tā dēvētās „deputātu kvotas". No šādas līdzekļu sadales ir jāatsakās.
Pietrūkst izlēmības
– Manuprāt, Straujuma valdības vadītāja amatā ir pārāk neizlēmīga, jo īpaši ņemot vērā tos saspringtos apstākļus, kādos dzīvojam. Daudzās problēmās vainojams arī komunikācijas trūkums. Esam jau pieraduši, ka daudzi valstiski nozīmīgi lēmumi Latvijā tiek pieņemti naktīs. Straujumas lēmums nākamajā rītā bez jebkādas argumentācijas paziņot, ka satiksmes ministrs nav nekam derīgs, izskatās ļoti neglīti, – uzsver Ināra Mālniece.
– Pieļauju, ka ir vairāki būtiski iemesli, kādēļ satiksmes ministrs Anrijs Matīss pēkšņi kļuva par persona non grata. Viņa pārraudzītajā sfērā tuvākajā laikā jāpieņem virkne būtisku lēmumu, kas saistīti gan ar vilcienu iepirkumu, gan aviokompānijas „airBaltic" nākotni, u. c. Visi šie jautājumi saistīti ar lieliem līdzekļiem. Runājot par budžetu –
ir redzams, ka ne visas valdības vārdos deklarētās prioritātes tādas ir arī darbos. Ja prioritātes paliek tikai vārdos, tad kāda jēga no tādas valdības.