Aizvakar Saeima, pateicoties opozīcijas atbalstam, ārkārtas sēdē atbalstīja valdības sagatavoto lēmumprojektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Viedokli, vai Saeimai šāds pilnvarojums bija jādod valdībai, lūdzu izteikt Madonas novada Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu un Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Modru Vilkaušu.
Citas iespējas nebija
– Bet vai bija kāds cits risinājums, ja situācija valstī ir tik ļoti sarežģījusies? Manuprāt, šajā reizē no visiem iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem tas varbūt tomēr ir labākais, ko varēja izvēlēties, – uzskata Andrejs Piekalns. – Ja runājam par to, kā mums pietrūkst, lai pārvarētu krīzi, tā ir spēja ātri un konkrēti rīkoties. Neprotam racionāli izmantot arī mūsu rīcībā esošos līdzekļus, bet, ja to iemācīsimies, ja godīgi un mērķtiecīgi valstī tiks izmantoti aizņemtie miljardi, es domāju, tad pavērsies arī iespēja tos atdot. Ja arī līdz šim līdzekļi valstī būtu izmantoti lietderīgāk, tad droši vien šodien mēs nebūtu tur, kur esam. Turklāt arī cenas Latvijā bija uzskrūvētas daudzās jomās. Nu kaut vai attiecībā uz ceļiem. Kāpēc Lietuvā to atjaunošana ir uz pusi lētāka nekā Latvijā? Acīmredzot mūsu valdībai tomēr ir jāraugās un jānodrošina, lai budžeta līdzekļi tiktu izmantoti racionālāk, īpaši, ja tas ir starptautisko institūciju aizdevums.
Lēmumi jau neatšķiras
– Tas ir sarežģīts jautājums un to var vērtēt dažādi. No vienas puses, ja jāizšķiras par tik lieliem aizdevumiem, kas Latvijas ekonomiku nenoliedzami ietekmēs daudzus gadus, Saeimas lomai vajadzētu būt daudz lielākai, nekā tas bija līdz šim, vienojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Mēs tomēr esam vēlējuši Saeimu, nevis valdību, un Latvijas nākotni esam uzticējuši Saeimai, – uzsver Modra Vilkauša. – Taču – no otras puses – valdību jau apstiprina tā pati Saeima, tā ka būtībā lielu pretrunu nav, īpaši, ja ņem vērā, ka valdošās koalīcijas lēmumi, vai tie tiek pieņemti valdībā vai Saeimā, būtiski neatšķiras. Turklāt ir situācijas, kad valdībai ir jārīkojas operatīvi, un tad šāds pilnvarojums ir vajadzīgs. Šajā gadījumā gan neizskatās, ka Latvijai būtu bijusi sevišķi liela izvēle. Ja vēl iepriekšējos gados budžetā būtu veidoti uzkrājumi, tad varbūt tagad no Starptautiskā Valūtas fonda tik lielas summas nebūtu jāaizņemas un tik ļoti nevajadzētu bažīties, vai aizdotos miljardus bez palīdzības no malas vispār spēsim atdot. Bet uz to vismaz ir jācer…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA