Šī gada beigās noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums. Taču nupat valdība konceptuāli atbalstījusi algotos pagaidu sabiedriskos darbus arī nākamajā gadā. Viedokli par šādu valdības lēmumu lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja vietnieci Gitu Lutci un domes deputātu, Praulienas pagasta īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Rihardu Saulīti.
Katram nepieliksi
— Jāņem vērā, ka tā tomēr vairāk ir sociāla rakstura programma. Ja tā būs arī nākamajā gadā, noteikti vajadzētu palielināt darba apjomus, lai cilvēkiem būtu lielākas iespējas iesaistīties šajā programmā, kaut gan, protams, ja tiek saglabāts tāds pats atalgojums kā tagad — 80 lati — vai pirms tam — 100 lati, grūti jau būs visus ieinteresēt strādāt godprātīgi, — akcentē Gita Lutce. — Katram taču uzraugu nepieliksi. Taču, protams, kā sociālā programma cilvēkiem, kam nav vai ir ļoti mazas izredzes sevi atrast darba tirgū, tas ir visnotaļ labs un atbalstāms pasākums.
Vaicāta, vai lietderīgāk Madonā tomēr nebūtu atjaunot sētnieka štata vienības, Gita Lutce atzīst, ka tas būtu labs risinājums.
— Patstāvīgs darbs vienmēr ir labāks par pagaidu, jo tas nodrošina regulārus, kaut arī nelielus ienākumus. Arī sociālās garantijas, atvaļinājumi, slimības pabalsti daudziem ir no svara. Kāds tur brīnums, ka tad cilvēki ir ieinteresēti padarīt vairāk un izjūt arī lielāku atbildību, — Gita Lutce pamato.
Divējādas sajūtas
— Man ir divējādas sajūtas. No vienas puses — tas tomēr nedaudz kropļo darba tirgu. Ja Latvijā strādājošo algas būtu lielākas, tad 100 latu maksāšana par pagaidu darbu veikšanu kopējo ainu neiespaidotu, bet tagad daudzi darbavietās saņem gandrīz to pašu vai tikai nedaudz vairāk. Turklāt daļai bezdarbnieku ir ļoti jāseko, lai tie patiešām veiktu uzticētos darbus — dažam pat grūti pirmo dienu nostrādāt, kur nu vēl vairākus mēnešus, — spriež Rihards Saulītis. — No otras puses — starp šiem darba veicējiem ir arī tādi, kas patiešām strādā ļoti centīgi un arī daudz padara. Šo cilvēku dēļ šī programma būtu jāturpina, lai arī tiem, kam ir grūti atrast pastāvīgu darbu, tomēr būtu iespēja strādāt vismaz pašvaldību izveidotajās prakses vietās. Mēs Praulienā viņiem piedāvājam veikt darbus atkarībā no kv0alifikācijas. Arī celtniecībā, kur, piemēram, tagad pie mums strādā viens puisis, var teikt, ar zelta rokām. Šīs programmas stipendiāti šogad kopā ar kapu pārraugu ir ļoti daudz padarījuši arī Vistiņlejas kapu sakopšanā, katrs var aizbraukt un par to pārliecināties.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA