Krievijas noziedzīgā karadarbība Ukrainā aktualizējusi arī nepieciešamību stiprināt iedzīvotāju militārās prasmes aizstāvēt savu dzimteni, valsti un brīvību. Viedokli, vai skolās būtu jāievieš obligāta militārā apmācība, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Artūru Čačku un Lubānas apvienības pārvaldes vadītāju Tāli Salenieku.
Jau pamatskolā
– Droši vien par sliktu tas nenāktu. Fiziskā sagatavotība un morālā noturība noder visās dzīves situācijās, bet jo īpaši, ja tiek apdraudēta valsts neatkarība un brīvība, – atzīst Artūrs Čačka. – Manuprāt, valsts aizsardzības mācību nodarbības būtu jāievieš jau pamatskolā, vidusskolas klasēs tas varētu būt jau novēloti. Ļoti svarīgi būtu stiprināt tieši fizisko sagatavotību, kas lielai daļai jauniešu ir viduvēja, lai neteiktu – vāja. Kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas ir izaugušas vairākas paaudzes, kam militārā apmācība ir sveša, jo no tās skolās ir aiziets projām, it īpaši pēc tam, kad no obligātā karadienesta pārgāja uz profesionālo armiju. Arī es esmu piedzimis Padomju Savienības beigu periodā, un man nav tādu militāru iemaņu, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi aizsargātu savu valsti. Vienīgi, tā kā esmu mednieks, vismaz protu rīkoties ar šaujamieroci. Es domāju, ka šis ceļš, ieviešot valsts aizsardzības programmu kā obligātu mācību satura sastāvdaļu visās skolās, ir jāiet, ņemot vērā arī pašreizējos satraucošos notikumus.
Pievērš uzmanību
– Es domāju, ka šis karš Ukrainā mobilizēs cilvēkus arī Latvijā, arvien vairāk jauniešu iestāsies Zemessardzē. Latvijas „slēptā rezerve" ir arī mednieki, kuru mūsu valstī ir gana daudz un kuri X stundā būtu gatavi iesaistīties. Esmu pārliecināts, ka Latvijas tauta ir gatava cīnīties par savu brīvību, – uzskata Tālis Salenieks. – Daudzviet tam jau tiek pievērsta uzmanība, skolās darbojas Jaunsardze, kā arī tiek īstenots projekts „Valsts aizsardzības mācība". Skaidrs, ka neviens jau nedomāja, ka tas varētu aiziet tik tālu, lai sāktos karš. Katrā ziņā mēģināsim Ukrainu atbalstīt, cik vien varēsim. Ukrainā lielā mērā izšķiras arī Eiropas liktenis. Jautājums, cik ilgi Ukraina spēs aizstāvēties un atvairīt tos pūļus, kas valstī ir jau ienākuši un vēl nāks. Kamēr krievu tauta neiestāsies par varas maiņu savā valstī, tikmēr neko labu nevar sagaidīt, nav zināms, cik ilgi tā vēl baidīsies no valstī valdošā režīma, bet kādreiz jau tomēr pamodīsies. Tikai jautājums – kad? Varbūt tad, kad ieviestās sankcijas patiešām sāks darboties un to izjutīs katrs iedzīvotājs, sāks interesēties, kas īsti pasaulē notiek un kādu karadarbību Krievija patiesībā ir izvērsusi Ukrainā.
4.03.2022.