Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Uzvaras parka pārdēvēšana

ZANE BIKOVSKA

Autors • 11.06.2026.

Burtu lielums

Iniciatīvu portālā „ManaBalss.lv” sākta parakstu vākšana, aicinot Uzvaras parku Rīgā pārdēvēt par Saules parku. Iniciatīvas autore uzskata, ka pēc parka pārbūves un pārmaiņām tā funkcijās arī nosaukumam vajadzētu atspoguļot jauno parka identitāti. Vienlaikus sabiedrībā izskan pretēji viedokļi, atgādinot, ka nosaukums „Uzvaras parks” sākotnēji šai vietai dots par godu Latvijas uzvarai pār Bermonta karaspēku 1919. gadā. Vēsturnieki arī norāda, ka šim nosaukumam nav saistības ar Padomju Savienību vai Krieviju, kā nereti kļūdaini tiek pieņemts. Viedokli par šo iniciatīvu izsaka Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora un deputāts Artūrs Čačka.

Jāsaprot vēstījums
– Šai vietai dažādos laikos bijuši trīs nosaukumi – Pētera parks par godu Krievijas caram Pēterim I, 1923. gadā to nosauca par Uzvaras parku, godinot mūsu uzvaru pār Bermonta karaspēku, un pēc Otrā pasaules kara to nosauca par PSKP 22. kongresa parku. Mums ļoti labi būtu jāsaprot vēstījums, ko gribam pateikt, lietojot šī brīža nosaukumu, un kāda ir mūsu tautas vēsturiskā atmiņa, – skaidro Zigfrīds Gora. – Padomju paaudzei tas noteikti saistās ar padomju naratīvu par šo vietu, jo vairāk, ja zinām, ka šeit 1946. gadā tika izpildīts pēdējais publiskais nāvessods, kad tika sodīti nacisti par noziegumiem pret cilvēci. Fakts, ka tas notika publiski, vēstīja par padomju varas spēku un kalpoja kā biedinājums citiem. Ir divas uzvaras – viena simbolizē Latvijas laika un mūsu nacionālās vērtības, bet otra ir Padomju Savienības uzvara un notikumi, kas šajā vietā norisinājās. Viss atkarīgs no tā, ko mēs ar šo vārdu saprotam un par kādu uzvaru runājam. Ja atceramies uzvaru, kas saistās ar padomju laiku, tas nav labi.

Jāsaglabā identitāte
– Uz šo jautājumu jāraugās ilgtspējīgas identitātes sakarā. Protams, jāuzklausa visi viedokļi, arī vēsturnieku skaidrojums, un tad var domāt par rīcību. Tas ir viena cilvēka ierosinājums. Vai tas gūs lielu atbalstu? Diez vai. Šajā kontekstā jāņem vērā vēsturiskais aspekts, – norāda Artūrs Čačka. – Kādi pasākumi un kurā laikā Uzvaras parkā tika rīkoti, mēs zinām. Katra vara šo nosaukumu izmantojusi savā labā, bet laiki mainās, katrs no tiem atnes jaunu elpu un atstāj mantojumu. Tagad parks ir ieguvis jaunu veidolu. Vispirms jāraugās caur vēstures prizmu, politiku atstājot pašu pēdējo. Lai veidotos valsts, tās kultūra un vēsture, jāpieturas pie zināmiem rāmjiem. Ja izlaidīsim grožus no rokām, pazudīs arī identitāte.


12.06.2026.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px