Jurim Jansonam pirmais pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beigsies 16. martā, bet šos pienākumus viņš turpinās pildīt arī nākamos piecus gadus, jo Saeima šajā amatā viņu apstiprināja atkārtoti. Viedokli par Saeimas lēmumu lūdzu izteikt Madonas novada domes deputātu Rihardu Saulīti un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Diezgan neatkarīgs
– Mans vērtējums ir neitrāls. Juris Jansons savu darbu tiesībsarga amatā darīja, bet dažkārt, kā man šķiet, viņš tomēr pāršāva pār strīpu. Vienlaikus jāatzīst, ka viņš atstāja diezgan neatkarīgas amatpersonas iespaidu, kas, pildot tiesībsarga funkcijas un uzdevumus, nepakļaujas kādam spiedienam, – atzīst Rihards Saulītis. – Manā skatījumā, Saeimas izvēle ir diezgan loģiska, jo tādu argumentu, kāpēc šos pienākumus viņam nevarētu uzticēt atkārtoti, nebija. Šajā amatā, kandidējot diviem pretendentiem, Juri Jansonu gan apstiprināja ar nelielu pārsvaru, bet to, ka viņš palika šajā amatā, es vairāk vērtēju ar plusa zīmi. Viņš iepriekšējos piecos gados bija diezgan aktīvs. Cerams, ka viņa darbība būs pamanāma arī turpmāk, bet pieņemtie lēmumi un rekomendācijas, risinot konkrētus jautājumus vai problēmas, būs izsvērtas un pārdomātas.
Labi pamanāmas
– Tiesībsarga Jura Jansona aktivitātes šajos piecos gados bija diezgan labi pamanāmas, un viņš arī sabiedrībā ir diezgan labi atpazīstams. Pozitīvi ir arī tas, ka viņš nebaidās no intervijām, skaidro savu nostāju un aktīvi piedalās dažādu sabiedrībā sasāpējušu jautājumu risināšanā. Gribētos, lai nākamajā pilnvaru termiņā viņš aktīvi iesaistītos veselības jautājumu risināšanā. Rīgā tas varbūt nav tik aktuāli, bet laukos veselības aprūpes pieejamība ir noteikti jāuzlabo, cilvēki velk līdz pēdējam, pirms dodas pie ārsta, – uzsver Andris Simtnieks. – Ir jādomā, kā veselības aprūpi padarīt pieejamu visiem. Lai nebūtu tā, ka tiem, kuriem naudas nav, medicīnas pakalpojumi nav pieejami, tāpat garās rindas uz izmeklējumiem utt., kaut gan, protams, tā ir Veselības ministrijas atbildība. Taču, ja veselības aprūpe nav pieejama daļai sabiedrības, tad savs vārds ir jāsaka arī tiesībsargam, kam jārūpējas, lai Latvijā netiktu pārkāptas cilvēktiesības. Pozitīvi ir arī tas, ka Juris Jansons savos lēmumos ir neatkarīgs un vadās pēc likuma, nevis partiju diktāta. Vismaz tāds iespaids ir izveidojies. Katrā ziņā jautājumu, ko risināt tiesībsargam, ir ļoti daudz. Kā atzinis pats vienā no intervijām, nākamajos gados viņš varētu darboties vēl aktīvāk.