Ņemot vērā iepriekš izskanējušo kritiku, šonedēļ tika precizēts tautas nobalsošanas jautājums. Viedokli, vai tagad ir novērsti visi iespējamie riski un jautājuma formulējuma dēļ neradīsies kādi pārpratumi, lūdzu izteikt Madonas novada domes deputātu Rihardu Saulīti un Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Mozgu.
Mājās palikt nevar
– Man šķiet, ka viss bija skaidrs arī līdz paskaidrojošās daļas iekļaušanai. Ne jau jautājuma formulējums šai gadījumā ir svarīgākais, galvenais mums visiem ir iet uz referendumu, un tad viss būs kārtībā. Ja sevi cienām, noteikti sava nostāja ir jāpauž. Ja paliksim mājās un ļausim savā vietā lemt citiem, ja lauki paliks mājās, bet Rīga aizies, tad referenduma iznākumā var parādīties skaitļi, kuru gan nepietiks, lai mainītu Satversmi, bet kas dos ieganstu par šo jautājumu runāt vēl un vēl, un tas savukārt radīs tikai liekas emocijas, – uzsver Rihards Saulītis. – Pagaidām šis jautājums nav radījis spriedzi ne Praulienas pagastā, ne arī Madonas novadā kopumā. Vismaz es to neesmu novērojis. Arī man ir kaimiņiene, kuras dzimtā valoda ir krievu, bet kura labi runā arī latviski. Ikdienā sarunājamies dažādi, pie tam pat nepievēršam uzmanību, kādā valodā runājam.
Ir jāaizstāv
– Manuprāt, tas ir ļoti labi, ka ir papildināts tautas nobalsošanas jautājums. Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgiem pārpratumiem, kas, cik man zināms, ir jau bijuši parakstu vākšanas laikā. Es ceru, ka Latvijā dzīvojošie krievu un citu tautību iedzīvotāji sapratīs, ka Latvijā ir jābūt tikai vienai valsts valodai, un tā ir latviešu valoda. Tas, ka mums ir jāzina arī krievu valoda, ir pats par sevi saprotams, un tas, ka mēs to zinām, ir ļoti labi, un labi, ka arī skolās to māca, – akcentē Jānis Mozga. – Tagad ir aktualizējies arī jautājums par to, ko īsti nozīmē Saeimas deputāta zvērests. Ja deputāts svinīgi sola, ka stiprinās latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet pēc tam to pārkāpj, man tas nav pieņemami. Šādos gadījumos vajadzētu anulēt deputāta mandātu. Arī, kad aizbraucam uz ārzemēm, ar mums taču nerunā latviski, bet mēs pielāgojamies un respektējam gan šīs valsts kultūru, gan valodu. Būtu ļoti labi, ja cilvēki būtu atsaucīgi, aktīvi piedalītos referendumā un nedomātu, ka var neiet un savu nostāju nepaust. Ir jāiet un jābalso pret divvalodības ieviešanu Latvijā. Latviešu valoda, sava valsts ir jāaizstāv. Mums Latvijas neatkarības atjaunošana nemaz tik viegli nav nākusi.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA