Viens no šā mācību gada jaunumiem ir pirmās svešvalodas apguves uzsākšana jau no 1. klases. Savukārt otrā svešvaloda, tāpat kā līdz šim, būs jāsāk mācīties, sākot no 6. klases. Viedokli par ieviesto jauninājumu lūdzu izteikt Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru un Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski.
Nāks tikai par labu
– Tas ir apsveicami un bērniem nāks tikai par labu. Jo ātrāk svešvalodu sāks mācīties, jo labāk to apgūs, – uzskata Staņislavs Smelters.
– To lieliski apliecina arī pieredze ar bērniem ārzemēs, kuri, aizbraukuši no Latvijas, tur valodu bērnudārzā apgūst „viens divi": ļoti ātri iemācās daudzus vārdus, labi saprotas ar pārējiem bērniem un vēl vecākiem aizrāda, ja tie nepareizi izrunā kādus vārdus svešvalodā. Katrā ziņā uz svešvalodu apguvi skolās ir jāliek vēl lielāks uzsvars, un tad drīzāk mācību programmas būtu jāatslogo no citiem mazsvarīgākiem sīkumiem un jāpievēršas vajadzīgām lietām. Arī otrās svešvalodas apguvei ir jāpievērš liela uzmanība. Mūsdienās valodām ir ļoti liela nozīme, bieži vien nepieciešams pat zināt vēl vairāk svešvalodu, nekā tikai divas.
Nekad nav par ātru
– Tas ir ļoti pareizs lēmums, es pat teiktu, ideāls variants. Sākt mācīties valodas nekad nav par ātru. Nupat ciemos no Anglijas bija atbraukuši mazbērni, un viņi visi jau runā angliski. Arī piecgadīgā mazmeita angliski griež tā, ka prieks, – atzīmē Andris Dzenovskis. – Vienīgi izglītības iestādēs ir jāpiedomā pie svešvalodu apmācības veidiem. Viens rezultāts ir tad, ja to māca tradicionāli, liekot no galvas iekalt vārdus, un pavisam cits, ja šim procesam pieiet radoši, kad, piemēram, bērni savā starpā visu mācību stundu sarunājas angliski, izspēlē dažādas situācijas un daudzus vārdus iegaumē nevis piespiedu kārtā, bet gan tā starp citu. Svešvalodu apguves veiksmes stāsts lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik talantīgs ir skolotājs, vai prot ieinteresēt skolēnus. Izmaiņas vajadzētu ieviest arī attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi. Tiem bērniem, kas vēlētos, būtu jādod iespēja tās apguvi uzsākt ātrāk, nevis tikai 6. klasē. Turklāt skolās nevajadzētu aprobežoties ar divu valodu mācīšanu vien. Ņemot vērā skolēnu interesi, vajadzētu nodrošināt arī citu valodu apguvi, piemēram, izveidojot atsevišķu vācu, krievu valodas klasi un, ja būtu gribētāji, mācīt kaut vai ķīniešu valodu, protams, par to papildus maksājot skolotājiem. Valodu mācīšanai skolās valstij nevajadzētu taupīt līdzekļus. Valodu apguvi veicinātu arī apmaiņas grupas. Piemēram, vasarā mūsu bērnudārzos varētu uzturēties bērni, kuri tagad kopā ar vecākiem dzīvo ārzemēs, ir apguvuši svešvalodu un saikni ar Latviju nav zaudējuši.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA