Pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pirmo izvērtējumu VARAM speciālisti gatavoja jau pagājušā gada maijā. Tas ir pārāk īss termiņš, lai novērtētu, kas pašvaldībās ir mainījies.
Aicināta minēt plusus un mīnusus, VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša uzsver: – Ir acīmredzama patiesība – mums Latvijā ir 43, nevis 119 pašvaldības, mazāks deputātu skaits pašvaldībās. Attiecīgi tas ir materiāls ietaupījums deputātu darba samaksai.
Lielajiem novadiem ir pieaugusi konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu, līdz ar to lielāka interese veidot iedzīvotājiem labvēlīgu politiku, nekā iepriekš daļā teritoriju. Ja ir interese būt atbildīgam par teritoriju, tad arī rezultāts būs labāks.
Pašvaldības ir kļuvušas lielākas, apvienojot iedzīvotājus, līdz ar to arī kopējais budžets kļuvis lielāks, bet līdz ar to – arī vajadzību ir vairāk. Ja ar lielāko budžetu var īstenot kaut vai vienu lielāku projektu katru gadu, tā jau ir attīstības iespēja.
Patiesība ir arī tā, ka ne vienmēr, apvienojoties pašvaldībām, visās teritorijās viss ir kļuvis labāk. Pašvaldībām ir brīvprātīgās iniciatīvas, kur dara vairāk, nekā likums prasa, piemēram, piešķir papildu labumus. Redzam, ka pašvaldībās, kur iepriekš ir bijis kāds papildu labums, pie apvienošanās tas tiek samazināts vai arī likvidēts. Noteikts pienākums nodrošināt brīvpusdienas skolēniem līdz sākumskolas 4. klasei. Taču bija pašvaldības, kuras bija lēmušas, ka arī turpmāk līdz pat 12. klasei nodrošinās brīvpusdienas. Pēc apvienošanās jaunā dome ir pārskatījusi lēmumu un brīvpusdienas vidusskolēniem nepiedāvā. Iedzīvotāji to ar prieku neuzņem. Brīvprātīgo iniciatīvu ietvaros tiek pārskatīti dažādi NĪN atvieglojumi. Katra pašvaldība šos atvieglojumus var piedāvāt, pārskatot sava budžeta iespējas. Bija piemēri, ka pēc apvienošanās kādas iedzīvotāju grupas atvieglojumus vairs nesaņem. Apvienojot dažādus pārvaldības modeļus, dažādās pašvaldībās radās grūtības salāgot tos labumus, pakalpojumu grozu, kāds ir jānodrošina visiem jaunā novada iedzīvotājiem. Svarīgi, lai sociālie pakalpojumi visiem novada iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgi.
Tas, protams, ir mīnuss, ka, nolīdzsvarojot iespējas, papildu iespējas tiek vai nu atceltas, vai samazinātas.
Pie plusiem varu minēt cilvēkresursu, investīciju piesaisti. Naudas jautājumos pastāv pašvaldību savstarpējie norēķini. Izglītības jomā bieži vien vienas pašvaldības bērni mācās otras pašvaldības teritorijā. Izmaksu amplitūda bija ļoti atšķirīga, bet pie pašvaldību apvienošanās bija iespēja parēķināt, kur veidojas atšķirība izmaksās. Savstarpējo norēķinu apjoms ir samazinājies par 44%.
Sāpīgs jautājums, apvienojot pašvaldības, bija iedzīvotāju bažas par nomalēm. Bija svarīgi izpētīt pagastu pārvalžu izveidoto pakalpojumu tīklu, tāpēc tiek veikts pētījums, izpētot katrā reģionā trīs pašvaldības. Notiek klientu apkalpošanas centru pakāpeniska palielināšana, svarīgi, lai ieklausītos iedzīvotāju vajadzībās.
To, kā ir palielinājies administratīvais aparāts pašvaldībās, tiesīga pārbaudīt Valsts kontrole, kas arī tika veikts. Ir ļoti atšķirīgas pašvaldības, kas ir vērtējušas administratīvo struktūru, veikušas centralizāciju. Ir, kur nākuši klāt speciālisti plānošanā.
2023. gadā sāks strādāt iedzīvotāju padomes, kas varētu būt padomdevējs un sadarbības partneris par labiekārtošanu, kultūras jautājumiem, atbalsts saimnieciskajai darbībai, dodot iespējas cilvēkiem nopelnīt tur, kur viņi dzīvo, nevis pārvākties uz dzīvi citur, arī īstenot drošības jautājumus u. c.
10.01.2022.