Saeimas Budžeta un finanšu komisija ceturtdien konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu", kas paredz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu piemērot jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam – 9 republikas pilsētām un 109 novadiem.
Visām pašvaldībām finanšu nepieciešamības noteikšanai plānots izmantot vienādus kritērijus, balstoties uz 2007. gada pašvaldību budžeta datiem. Aprēķinos vairs neiekļaus bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu pansionātos, kuri tur ievietoti līdz 1998. gadam. Šo vajadzību finansēšanai likumprojekts paredz mērķdotāciju pašvaldībām 3,3 miljonu latu apmērā. Grozījumi paredz arī visām pašvaldībām noteikt vienādu neizlīdzināmo apakšējo robežu 95 procentu apmērā, pēc kuras aprēķina nepieciešamās dotācijas apjomu no izlīdzināšanas fonda katrai pašvaldībai. Valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā paliks līdzšinējā apmērā – 7,2 miljoni latu. Taču tas nozīmē, ka daudziem novadiem un lielajām pilsētām budžets samazinātos. Šajā sakarībā lūdzu komentāru Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram.
Situācija nedrīkst pasliktināties
– Esam tikušies novadu pārstāvji ar lielo pilsētu vadītājiem un nonākuši pie kopīga viedokļa, ka šo likuma izmaiņu dēļ un administratīvi teritoriālās reformas dēļ nevienā novadā nedrīkst samazināties finansējuma plūsma, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju. Finansējumam novadā vajadzētu būt pagastu, pilsētu budžetu summa plus rajona padomes finansējums, kas ir izdalīts uz iedzīvotāju skaitu un pareizināts ar attiecīgā novada iedzīvotāju skaitu. Tas būtu minimums, kam pēc šīm izmaiņām likumā būtu jānonāk novadā, – uzskata Andrejs Ceļapīters. – Diemžēl variants, ko piedāvā Ministru kabinets, 45 novadu pašvaldībām un arī dažām lielajām pilsētām finansiālās situācijas izlīdzināšanas izmaiņu rezultātā samazinātu finanšu plūsmu pret iepriekšējo situāciju. Lielākie zaudētāji šajā ziņā ir mūsu kaimiņi jēkabpilieši, Tukuma novads, arī Madonas novadam pēc šīs formulas samazinājums būtu vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Pēc mūsu aprēķiniem, lai visiem būtu pa nullēm pret iepriekšējo situāciju, ir nepieciešami no valsts 9,2 miljoni latu. Diemžēl Finanšu ministrija ir pret to, jo iepriekš esot bijusi deformēta finansēšana bērnunamos esošajiem bērniem, kas ievietoti līdz 1998. gadam, un veco ļaužu pansionātiem. Te es gribētu teikt, ka viņi kļūdās, jo faktiski pats finansējums, lai arī tas nāca uz vienu bērnu, tika izlietots šo bērnunamu, pansionātu uzturēšanai un mūsu rajona gadījumā – arī visas sistēmas uzturēšanai. Par likumprojektu trijos lasījumos vēl lems Saeima. Starp lasījumiem mums tomēr jācenšas panākt, lai nevienam novadam finansējums nesarūk attiecībā pret iepriekšējo situāciju. Protams, neņemot vērā vispārējo samazinājumu, kas ir valstī saistībā ar finanšu krīzi.
Autore: BAIBA MIGLONE