Šosvētdien Prāgā noskaidrosies šāgada pasaules čempioni hokejā, bet Latvijas hokeja izlasei šis pasaules čempionāts beidzās jau otrdienas vakarā, kad ļoti saspringtās spēles pamatlaika izskaņā pret Franciju izdevās iegūt tik svarīgo punktu vietas saglabāšanai A grupā arī nākamgad. Viedokli, vai varam būt apmierināti ar sasniegto rezultātu vai tomēr bija iespēja iekļūt ceturtdaļfinālā, lūdzu izteikt Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu un Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku.
Kādu vietu arī augstāk
– Labi, ka esam palikuši augstākajā divīzijā, bet, manuprāt, Latvijas hokeja izlase varbūt tomēr bija pelnījusi ieņemt kādu vietu arī augstāk, jo kopumā mūsu valstsvienība pret visām komandām, izņemot Zviedrijas izlasi, kad tā salūza ātrāk, spēlēja labi, – uzsver Aigars Šķēls. – Savukārt pret Vāciju viennozīmīgi iegrieza 20 minūšu noraidījums Spruktam strīdīgā situācijā, kad saskrējās divi spēlētāji un grūti bija pateikt, kurš no tiem ir vairāk vainojams. Priecē, ka izlasē spēlēja daudz jaunu hokejistu, kuri parādīja, ka var to darīt, vienīgi vēl vārtu gūšanas garša ir jāizjūt un vairāk jāmet pa vārtiem. Bet tas mums ir kaut kā raksturīgi, arī Rīgas „Dinamo" uz vārtiem taču met salīdzinoši maz. Katrā ziņā pēctecībai ir jābūt.
Ar īstu nervu spēli
– Galvenais – esam palikuši hokeja augstākajā divīzijā, līdz ar to arī noskaņojums ir pozitīvs. Manuprāt, neko īpaši vairāk arī nevarējām sasniegt. Pasaules līmeņa komandas ar divām maiņām jau nevar uzvarēt. Būsim reālisti un noturēšanos A grupā vērtēsim kā pietiekami labu sasniegumu. Daudz jau netrūka, ka būtu aizlidojuši uz B grupu, –
akcentē Tālis Salenieks. – Šis čempionāts iezīmējās ar īstu nervu spēli. Skatoties hokeju, varēja nosirmot. Man šķiet, ka tas ir bijis reti, kad mums tik ļoti būtu bijis jānervozē. Palika iespaids, ka pietrūka arī fiziskās sagatavotības, par ko liecināja spēļu trešie periodi. Vai arī nākotnē izdosies noturēties A grupā, būs atkarīgs no tā, kādā sastāvā izdosies nokomplektēt Latvijas izlasi. Diemžēl mums nav tik daudz augsta līmeņa hokejistu, turklāt valstsvienībā spēlē ne visi labākie spēlētāji. Tas varbūt tāpēc, ka hokejisti, kam ir noslēgti līgumi ar klubiem, sezonas laikā sagurst vai arī uzskata, ka sevi ir jau parādījuši un vairs nevienam nekas nav jāpierāda. Taču hokejistiem tomēr vajadzētu būt arī patriotismam un sava valsts būtu jāpārstāv, kā to dara labākie ASV, Kanādas, Zviedrijas spēlētāji.