– Mana pirmā un galvenā prioritāte, uzsākot ministra gaitas, ir medicīnas pakalpojumu pieejamība, – nesen Madonā, tiekoties ar preses pārstāvjiem, apgalvoja pašreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis, kas šajā amatā ir nedaudz vairāk nekā 2 mēnešus.
– Diemžēl medicīnas pakalpojumu pieejamība krītas – pieaug rindas pie speciālistiem, palielinās maksas pakalpojumu īpatsvars. Es baidos, ka parādīsies sociālās grupas (kas tā vai tā jau ir parādījušās), kuras laikus nesaņem kvalitatīvu pakalpojumu. No vienas puses – valsts it kā to garantē, no otras – reālā situācija ir tāda, kāda tā ir, – atzina veselības ministrs Ivars Eglītis un turpināja: – Mana prioritāte ir šo pakalpojumu pieejamības kritumu apturēt. Es nevaru utopiski solīt, ka mēs to paaugstināsim, bet mūsu uzdevums ir apturēt straujo lejupslīdi. Un to nevar citādāk izdarīt, kā vienīgi ar adekvātu samaksu piesaistot mediķus – ārstus, māsas – un ne tikai piesaistot esošos, bet arī rūpējoties, lai medicīnā būtu ieinteresēti strādāt jaunie speciālisti. Ideāli būtu, ja mēs varētu pierunāt atgriezties darbā slimnīcās tos aptuveni 2500 Latvijā dzīvojošos, bet medicīnā nepraktizējošos ārstus, lai viņi atjaunotu savus sertifikātus, taču to nevar izdarīt nekā citādāk, kā tikai un vienīgi rūpējoties par nopietnu darba samaksas kāpumu. Ir jārada situācija, lai medicīnas aprūpē strādājošajiem un arī topošajiem mediķiem būtu motivācija strādāt. Varbūt tas izskatās, ka es sāku ar algu palielināšanu, bet tā ir vienīgā metode, ar kuru var nodrošināt speciālistus medicīnā, kas savukārt nodrošina pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. 24 procenti Latvijā strādājošo ārstu ir 60 un vairāk gadu veci, kas notiks pēc gadiem pieciem? Ceturtā daļa aizies pensijā, un viņu vietā nav un nebūs, kas strādā, ja mēs turpināsim šādu veselības aprūpes finansēšanas politiku. Tāpēc arī 2006. gada beigās Ministru kabinetā tika pieņemta programma „Cilvēku resursu attīstības programma veselības aprūpē", kas paredz ārstiem koeficienta kāpumu vidējai algai no 2 uz 2,5 attiecībā pret tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Tas ir iepriekšējo valdību pieņemts, bet tas nākamajā gadā izmaksās 150 miljonu latu veselības aprūpes budžetā, tikai algām. Ja to izdotos nodrošināt, tas, protams, būtu ļoti labs stimuls visiem ierindā esošajiem un topošajiem mediķiem. Vēl viena nianse – vajadzētu tomēr padomāt par mācību slodzes atvieglošanu medicīnas studentiem. Daudzus jauniešus baida šis 10 gadu garais mācību process. Ja topošajiem mediķiem ļautu sākt ātrāk strādāt ar zināmu patstāvību, arī tas situāciju uzlabotu.
Vairā lasiet laikrakstā STARS. 28.02.2008.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto