Rīt visā Latvijā degs Jāņu ugunskuri, skanēs līgodziesmas, bet Lielbritānijā notiks referendums. Viedokli, kādā ES pamodīsimies Jāņu dienas rītā – ar vai bez Lielbritānijas -,
lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču un Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu.
Pragmatisms ņems virsroku
– Šo balsojumu es gaidu ar lielām bažām. Es ļoti ceru, ka Jāņu rītā mēs pamodīsimies tādā pašā ES. Lēmums par Lielbritānijas izstāšanos būtu slikts precedents ES kopumā. Un ne tik daudz finansiāli, kā pēc būtības. Tas var izraisīt lavīnveida reakciju no citām ES dalībvalstīm un apdraudēt ES būtību, – atzīst Agris Lungevičs.
– Es vairāk sliecos domāt, ka referendumā tomēr nobalsos par palikšanu ES. To rāda aptaujas, un tāda ir arī mana iekšējā izjūta. To varētu saukt gan par veselo saprātu, gan angļu pragmatismu, un tieši uz to es arī ceru. ES taču ieklausās Anglijas prasībās, un premjers Kamerons šai ziņā ir jau daudz panācis. Tā ka es domāju, ka pragmatisms ņems virsroku un ES paliks esošajās robežās. Tas labāk būtu no visiem aspektiem – gan ekonomiski, gan politiski, gan ģeopolitiski. Vismaz es to redzu kā vislabāko risinājumu visiem, tai skaitā pašiem britiem. Izstājoties no ES, var atkal aktualizēties Skotijas jautājums, kura varbūt vēlēsies rīkot jaunu referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas, kā arī tas var izraisīt citu ķēdes reakciju. Domāju, šobrīd tas nevienam nav vajadzīgs.
Visas ES interesēs
– To ir ļoti grūti prognozēt, jo, spriežot pēc aptaujām, atbalsts par palikšanu vai izstāšanos no ES ir ļoti līdzīgs. Izskatās, ka visu izšķirs tie, kuri patlaban nesaka ne „jā", ne „nē". Jāatzīst, ka ES ir pieļāvusi kļūdas, pārlieku ļaujoties brīvībai, demokrātijai un lielo sociālo pabalstu nodrošināšanai gandrīz vai katram iebraucējam, kurš šos sociālos labumus vēl nav paspējis nopelnīt, – uzsver Andrejs Piekalns. – Anglijas prasības ir pamatotas. Var jau dzīvot idillistiskā pasaulē, bet tas nevar būt mūžīgi, jo diemžēl to savtīgās interesēs izmanto dažādi spēki. Angļus, viņu neapmierinātību ar to, ka daudzos gadu desmitos sasniegtajā labklājībā tagad ir jādalās ar migrantu tūkstošiem, var ļoti labi saprast. Var jau teikt, ka pretējā gadījumā tiktu pārkāptas cilvēktiesības, bet pirmajā vietā tomēr būtu jāliek katra pienākums pret sevi, pret valsti, un sociālie labumi jau katram būtu jānopelna. ES šai ziņā būtu jāmaina un jāprecizē politika.
Taču, protams, ļoti jau gribētos, lai Lielbritānija nobalsotu par palikšanu ES. Tas būtu gan Latvijas, gan visas ES interesēs gan no drošības, gan no attīstības viedokļa. Protams, tāpēc jau ES nesabruks, visa tirdzniecība notiks tāpat, bet negatīvas sekas un neērtības tas gan var izraisīt.