8. jūlijā Raimonds Vējonis oficiāli stājās Valsts prezidenta amatā. Vējonis Saeimā teiktajā uzrunā lielu uzmanību veltīja sabiedrības saliedēšanas, valsts iekšējās un ārējās drošības jautājumiem, kā arī pieminēja nepieciešamību mazināt nevienlīdzību, tostarp reģionālo. Vērtēt prezidenta uzrunā akcentēto aicinājām Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Guntaru Velci un Liezēres pagasta pārvaldes vadītāju Viktoru Abramovu.
Ar pienākumiem tiks galā
– Prezidenta uzrunā uzsvari bija salikti skaisti un pareizi. Ko vēlos no viņa sagaidīt? Galvenokārt, lai viņš būtu patiesa Latvijas valsts seja, lai viņš mūs un mūsu valsti labi reprezentētu. Prezidentam pilnvaru nemaz tik daudz nav, tādēļ svarīgi, lai viņš tās labi izmanto. Pašam šķiet, ka ar prezidentu viss būs kārtībā, vismaz šobrīd tā izskatās, – atzina Guntars Velcis. – Jāraugās, vai viņš spēs iznest amata uzlikto nastu. Ne velti ir teiciens, ka amatā atnāk ar spīdošu nākotni, bet to pamet ar sabojātu pagātni, taču, kā jau minēju, vismaz šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Raimonds Vējonis ar saviem pienākumiem netiks galā. Viņš ir salīdzinoši jauns un arī visai daudz savā mūžā sasniedzis. Ja pieskaras viņa izteikumiem par reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, jāatzīst, ka to jau līdz šim daudzi ir pieminējuši un tam var piekrist, taču vienlaikus mums nevajadzētu arī pārāk daudz gaidīt no prezidenta, jo viņa galvenais uzdevums tomēr ir reprezentēt valsti, pārzināt plašu „spēles laukumu" un nominēt valdību vadītājus. Pārējie jautājumi jau vairāk ir Saeimas un Ministru kabineta kompetencē. Novēlu Valsts prezidentam turēties pie paša iepriekš paustā un ievērot politisko neitralitāti.
Lai vārdi pārtop darbos
– Nelielu ticību dod tas, ka viņš pats nāk no mūsu puses, līdz ar to vismaz daļa sirds Raimondam Vējonim ir palikusi Madonā, tādēļ savtīgos nolūkos varam cerēt, ka lielāku uzmanību prezidents pievērsīs tieši mums. Vienlaikus jāapzinās, ka prezidentam tomēr pamatpienākums ir reprezentēt valsti un veidot tās tēlu uz ārpusi. Tas gan neliedz viņam nodarboties ar jautājumiem, kas skar valsts iekšējās problēmas, taču šī ir joma, kuru prezidents maz spēj ietekmēt, – sacīja Viktors Abramovs. – Mēs, protams, vēlētos, lai prezidents vairāk pievēršas reģionu attīstībai, taču, visticamāk, iekšējie (galvenokārt saimnieciskie) jautājumi būs vien jārisina mums pašiem, prezidentam atstājot rūpes par valsts tēla veidošanu. Varu viņam vien novēlēt, lai vārdi pārtop darbos.