„Vienotības" pārstāve Lolita Čigāne nāca klajā ar priekšlikumu paaugstināt premjera un ministru algas – viņa rosināja algu koeficientu paaugstināt par 1,45 punktiem, kas nozīmētu algu pieaugumu par apmēram 1200 eiro.
Deputāte uzsvēra, ka, paaugstinot algas premjeram un ministriem, mazinātos korupcijas riski, jo šobrīd šīm amatpersonām Latvijā ir otrs zemākais atalgojums ES, apsteidzot vien Bulgāriju, kur ir augsta korupcija. Koalīcijas partijas gan šo priekšlikumu neatbalstīja. Premjere norādīja, ka katrā ziņā valdībā šis jautājums netiks apspriests, tā ir Saeimas kompetence. – Kā jūs vērtējat šo priekšlikumu, kurš aktualizējas ik pa laikam? – vakar vaicāju Mārcienas un Bērzaunes pagasta pārvalžu vadītājiem Inārai Mālniecei un Ivaram Miķelsonam.
Jautājums jāskata kontekstā
– Jā, šādi priekšlikumi jau ienāk ik pa brīdim. Žēl, ka tie neizskan kontekstā ar vispārējo algu līmeni valstī un sasaisti ar minimālo pensiju vai iztikas minimumu. Manuprāt, tas nav korekti. Galu galā neviens jau ar varu nespiež ieņemt šos „zemu" apmaksātos amatus. Ir daudz citu problēmu, kuras jaunajai valdībai pirmām kārtām būtu jārisina, bez tam vispirms lai izveido valdību un tad lai spriež par algām, un varbūt ne tikai paši sev, bet arī citiem, – uzskata Ināra Mālniece. – Es pieļauju, ka, protams, mūsu valsts premjera un ministru algas, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, noteikti ir zemas, bet diemžēl mums arī dzīves līmenis ir pavisam cits.
Algas nav adekvātas
– Koalīcijai vispirms gan būtu jāpaskatās, cik tad saņem visādu valsts uzņēmumu padomēs iebīdītie cilvēki, nevis tie, kas reālu darbu dara. Manuprāt, nebūtu jāakcentē, kura partija ir pie varas, bet gan skaidri jāsaprot, ka Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, tāpat ministriem kā amata vienībai algai pirmām kārtām ir jābūt attiecīgi sabalansētai. Ja, piemēram, Latvijas Bankas prezidents saņem 10 000 un vairāk, bet ministrs – nedaudz vairāk nekā pusotru tūkstoti, tad kaut kas pareizi nav. Vai arī salīdziniet Latvijas pašvaldību vadītāju atalgojumu un viņu atbildības līmeni ar ministra algu un atbildību, – savu viedokli pauž Ivars Miķelsons. – Un šiem padsmit cilvēkiem, kas ieņem tik atbildīgus posteņus, gan nevajadzētu baidīties pacelt algas, lai varētu pretī šai algai dabūt atbilstošu profesionāli. Manuprāt, algas ne premjeram, ne ministriem, tāpat arī mūsu Valsts prezidentam šobrīd nav adekvātas. Un dabūt, piemēram, ministra amatā profesionāli no malas par šādu atalgojumu nevar. Labākajā gadījumā – stipri lielu viduvējību. Nevar jau prasīt tik atbildīgos posteņos esošiem cilvēkiem strādāt tikai patriotisma vārdā.
Autore: BAIBA MIGLONE