Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis lauzt ierastās tradīcijas un atšķirībā no iepriekšējiem prezidentiem neuzrunās tautu ne Ziemassvētku vakarā, ne arī Vecgada vakarā, bet uzrunu teiks 1. janvāra pēcpusdienā. Arī 18. novembrī – Latvijas 93. dzimšanas dienā – svētku balli nerīkos. Viedokli par iecerētajām pārmaiņām lūdzu izteikt Madonas novada Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu un Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani.
Labāk Vecgadā
– Mans viedoklis ir šāds: attiecībā uz svētku balles rīkošanu 18. novembrī es varētu piekrist Valsts prezidenta nostājai, bet, kas attiecas uz tradicionālo uzrunu, Jaungadu sagaidot, tam vairāk piemērotāks tomēr ir Vecgada vakars.
1. janvāra pēcpusdienā, kad tautu uzrunāt nolēmis prezidents, svinīgā izjūta jau lielā mērā būs pagaisusi, – uzsver Aigars Šķēls. – Ja jau Valsts prezidents plāno uzrunāt iedzīvotājus, tad labāk iepriekšējo prezidentu aizsāktās tradīcijas nemainīt un darīt to Vecgada vakarā, kad daudzi cits citam izsaka laimes vēlējumus un parasti klausās arī Valsts prezidenta un premjera uzrunu. Arī es līdz šim to esmu darījis.Kopīgs Jaungada pasākums pie mums tradicionāli notiks 30. decembrī, lai Jauno gadu varētu sagaidīt ģimenes lokā un, ja ir vēlme, īsi pirms pusnakts paklausīties arī Valsts prezidenta un premjera apsveikumus.
Uzrunas klausās
– Jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš izceļas ar to, ka daudzas it kā ierastas lietas grib darīt citādāk vai pat atsakās no tām. Svētku pieņemšanas rīkošana 18. novembrī gan vairāk tomēr ir paša prezidenta ziņā, un to varbūt var nerīkot, iztikt bez tās laikā, kad visi tiek aicināti taupīt un prātīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Taču gadumijā, kad tradicionāli atskatās uz aizgājušo gadu, izsaka laba vēlējumus un prognozes nākamajam gadam, prezidenta uzrunai ir simboliska nozīme, un vairāk tā piedienas Vecgada vakaram, nevis 1. janvāra pēcpusdienai, ņemot vērā arī svētku sagaidīšanas tradīcijas Latvijā, – uzskata Ilze Dreimane.
– Cik esmu pasekojusi arī internetā veiktajām aptaujām, lielākā daļa atzīst, ka iepriekšējos gados viņi tās skatījušies un klausījušies. Daudziem šīs uzrunas bija kļuvušas par ierastu svētku sastāvdaļu, tām vienmēr tika iedalīts laiks, lai arī kopīgajos sagaidīšanas pasākumos būtu iespējams uz lielajiem ekrāniem redzēt prezidenta un premjera Jaungada apsveikumus. Domāju, šī tradīcija prezidentam bija jāsaglabā gan Ziemassvētkos, gan Vecgada vakarā, jo atšķirībā no svinīgām pieņemšanām tas papildu līdzekļus neprasa.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA