Jaunās valdību veidojošās partijas trešdien guva Valsts prezidenta svētību. Izskatās, ka tās sastāvs varētu tikt apstiprināts jau 5. novembrī. Viedokli par potenciālo jaunās valdības sastāvu un vai tai vajadzētu strādāt visus četrus gadus līdz 13. Saeimas vēlēšanām, lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru un Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru.
Jāstrādā visus četrus gadus
– Starp potenciālajiem ministru amata kandidātiem ir cilvēki, kurus pazīstu, un ir tādi, kas man ir jaunums, kā, piemēram, izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Mārīte Seile. Viss būs atkarīgs no tā, kā cilvēki parādīs sevi darbā, bet pagaidām izskatās, ka potenciālie ministru amatu kandidāti ir apņēmības pilni strādāt un uzlabot situāciju savā nozarē, – uzsver Andrejs Ceļapīters. – Prioritātes katrā nozarē, par ko iestāsies jaunie ministri, izkristalizēsies un būs redzamas pirmajās 100-150 dienās, jo viena lieta ir partiju priekšvēlēšanu programmās ierakstītais un pavisam cita – konkrētā rīcība, strādājot valdībā, kādus jautājumus konkrētās nozares ministrs risinās vispirms. Attiecībā uz izskanējušajiem viedokļiem par to, ka šīs Saeimas laikā varētu tikt apstiprinātas vairākas valdības, es domāju, ka tā vairāk ir jaunās valdības veidošanas procesu pavadošā polemika. Katrā ziņā es esmu par stabilām un ilglaicīgām valdībām, lai varētu sagaidīt rezultātu. Mainīt to ik pēc gada nav jēgas.
Ar jaunām sejām
– Jaunās valdības veidošanas process ir interesants, ar jaunām sejām un negaidītiem pavērsieniem, it īpaši attiecībā uz izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti Mārīti Seili un veselības ministra amata kandidātu Gunti Belēviču. Tad jau redzēsim, kā viņiem veiksies, jaunos pienākumus pildot, ja, protams, saņems Saeimas atbalstu, – atzīst Staņislavs Smelters. – Noskatoties LTV1 raidījumā „Viens pret vienu" interviju ar Gunti Belēviču, palika iespaids, ka potenciālajam veselības ministram ir stingrs mugurkauls, ko tik vienkārši nevar saliekt un pakļaut. Vismazāk zināmā ir izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Mārīte Seile, bet ļoti iespējams, ka tas ir uz labu. Nereti jau ir tā, ka ministru amatos ieliekam labi zināmus profesionāļus, kuri nav gatavi ieviest kādus jauninājumus, par būtiskām reformām nemaz nerunājot. Tieši cilvēki no malas var to „būdu sabrucināt" un uzcelt jaunu. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis gan mēģināja reformēt augstāko izglītību, bet necik labāka situācija nav arī attiecībā uz izglītību zemākos posmos. Manuprāt, jaunajai valdībai būtu jāstrādā visus četrus gadus un tai jānovēl – lai veicas!
Autore: ŽEŅA KOZLOVA