Turpinās plašas diskusijas par 2026. gada valsts budžetu, kurā būtiski palielināts finansējums valsts aizsardzībai un drošības stiprināšanai. Šāds lēmums pamatots ar sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt valsts noturību ilgtermiņā. Vienlaikus sabiedrībā arvien aktīvāk izskan jautājumi par to, vai līdzvērtīgs atbalsts nodrošināts arī citām svarīgām jomām — veselības aprūpei, izglītībai, sociālajai aizsardzībai un reģionu attīstībai. Cik veiksmīgi, jūsuprāt, iespējams saglabāt balansu starp finanšu pieejamību un iedzīvotāju vajadzībām? Vaicāju Madonas novada domes deputātiem Guntim Klikučam un Gunāram Ikauniekam.
Jāsabalansē prioritātes
– Mēs nevaram mainīt to, kur atrodamies Eiropas kartē, tāpēc ir saprotami, ka, pieaugot drošības izaicinājumiem, arī Latvija palielina ieguldījumus aizsardzībā. Vienlaikus valsts budžeta veidošana vienmēr ir kompromisu meklēšana starp dažādām vajadzībām. Inflācija turpina pieaugt, līdz ar to palielinās arī izmaksas sociālajā jomā, veselības aprūpē un izglītībā, – spriež Guntis Klikučs. – Svarīgi saglabāt pakalpojumu pieejamību visā valstī, īpaši reģionos un lauku teritorijās, tāpēc būtiska ir arī reģionālo ārstniecības iestāžu, piemēram, Madonas slimnīcas attīstība. No uzņēmējdarbības viedokļa jādomā par ilgtspējīgu finanšu politiku un piesardzīgu aizņemšanos. Liela mēroga aizņēmumi nevar būt ilgtermiņa risinājums, taču investīcijas attīstībā joprojām ir nepieciešamas. Galvenais ir sabalansēt drošības, sociālās un ekonomiskās prioritātes, lai nodrošinātu stabilu valsts izaugsmi.
Procesi notiek samocīti
– Palielinot aizsardzības budžetu, kas ir ļoti būtisks mūsu situācijā, iztrūkums un trūkums ilgtermiņā jūtams citās jomās. Arī šajā gadā nav redzami lieli uzlabojumi, jo visu laiku vairāk ejam optimizēšanas un slēgšanas, nevis attīstības virzienā, – norāda Gunārs Ikaunieks. – Pirms gada daudzi centās apkarot birokrātiju, kas apēd milzīgu valsts resursu, ar ko varētu iegūt daudz papildu līdzekļu. Birokrātija tikai turpina augt, un šis ir viens no lielajiem mīnusiem, kāpēc mēs valstiski atpaliekam un nevaram atvēlēt finanses veselībai, izglītībai un parējām jomām. Daudzi procesi notiek samocīti, jo par galveno tiek uzskatīts papīru darbs, bet pietrūkst skatījuma uz to, lai būtu rezultāts. Ir lietas, ko var risināt un daudz līdzekļu ietaupīt, piemēram, nenodarbinot ierēdņus, kuri veic papīru formālu apstrādi, un neveicot bezjēdzīgus pētījumus, kas izmaksā miljonus.
20.02.2026.