Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra K. Gerharda piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālā reforma izraisījusi neviennozīmīgu vērtējumu. Turpinot uzklausīt bijušajā Madonas rajona teritorijā izveidoto pašvaldību un pagastu pārvalžu vadītāju domas, viedokli lūdzu izteikt Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani un Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
Nav īsti saprotams
– Saeimas Zaļo un Zemnieku frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir jau paziņojis, ka tā netiks īstenota. Valdība jau mums ik palaikam piespēlē kaut kādus jaunus administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumus, bet man šķiet, ka tas tiek darīts sabiedrības uzmanības novēršanai, – uzsver Ilze Dreimane. – Katrā ziņā šo ieceri ir pat grūti komentēt. Es nesaskatu pamatojumu, kāpēc par to būtu jārunā un kāpēc vispār kaut kas būtu jāveido no jauna vai jāpārveido tas, kas ir izveidots. Mēs jau nupat kā tikai esam apraduši ar pēdējā reformā veikto Latvijas administratīvi teritoriālo sadalījumu.
Plašākā skatu leņķī
– Manā skatījumā, ir jāskatās un jārunā plašākā skatu leņķī vai mērogā. Ir jādomā par reģionālā līmeņa pašvaldību jeb reģionu pārvaldes jautājumu, kas nav atrisināts. Ja atbalstu gūst otrais variants – 29 sadarbības teritoriju izveidošana, kas nākotnē varētu pāraugt par pašvaldību modeli, tad otrais līmenis, t. i., reģionu administratīvais pārvaldes līmenis, tik mazā valstī kā Latvija ir absolūti lieks un nevajadzīgs, – uzskata Andrejs Ceļapīters.
– Nostiprinot pirmā līmeņa pašvaldības, tās ir jāveido tādos apjomos, tādā kapacitātē, lai mēs kā pašvaldības varētu pārņemt lielāko daļu vai varbūt pat visas valsts pārvaldes organizētās funkcijas, kas saistās ar pakalpojumu sniegšanu un kontaktiem ar iedzīvotājiem. Jābūt tā, lai katra novada centrā atrastos cilvēkiem sasniedzams pilns gan pašvaldību, gan valsts sniegto pakalpojumu komplekts. Lai nebūtu tā, ka iedzīvotājiem tie ir pieejami tikai kādā tālā republikas nozīmes pilsētā. Tādā griezumā, manuprāt, arī būtu jāvirzās. Cits jautājums, vai tas ir aktuāli Madonas novadam. Es gribētu teikt, ka nav, jo Madonas novads uz Latvijas fona jau tagad ir gana liels gan teritoriāli, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Mēs jau patlaban varam gan kvalitatīvi realizēt pašvaldības funkcijas, gan pārņemt jaunas funkcijas, protams, ar nosacījumu, ka tām līdzi nāk arī resursi. Katrā ziņā es redzu, ka tādā griezumā un formātā Latvija vai nu ar Gerharda, vai kāda cita pieteikumu tuvākā vai tālākā nākotnē arī virzīsies.