Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju Sociālo un darba lietu komisijai (vadītāja Aija Barča) izdevies vienoties, ka pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas, sākot ar 2016. gadu. To paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām", kas vakar, 18. jūnijā, otrajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Viedokli par pieņemto lēmumu lūdzu izteikt Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu un Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču.
Prasības pamatotas
– Tas ir labi, ka Saeima nobalsoja par šādiem grozījumiem likumā. Tas iepriecinās daudzus pensionārus, tā ir ļoti laba ziņa pirms Līgo svētkiem un Jāņiem, bet liela nozīme būs arī tam, vai visas pensijas pārrēķinās uzreiz vai pa gadiem, – uzskata Andrejs Piekalns.
– Manuprāt, ja šim mērķim nevar atvēlēt visu nepieciešamo summu, tad vispirms būtu jāpārrēķina mazās pensijas, lai kaut nelielu uzlabojumu pirmie izjustu tieši mazo pensiju saņēmēji un viņiem būtu par ko nopirkt kaut vai zāļu pudelīti. Es pieņemu, ka, saņemot mazu pensiju, knapi iztikt vēl var tie, kuri neslimo, bet, ja sanāk saslimt vai, kā pie hroniskām saslimšanām, regulāri jāpērk dārgās zāles, tad situācija ir neapskaužama un naudiņa aiziet nemanot. Katrā ziņā pensionāru prasības par pensiju pārrēķināšanu sakarā ar negatīvo kapitāla indeksu ir pamatotas.
Sociāli taisnīgs lēmums
– Tas ir pareizs, sociāli taisnīgs lēmums. Pensionāriem, protams, ir smaga finansiālā situācija, vidējais pensiju līmenis nebūt nav augsts, tāds, ka pietiktu visām vajadzībām. Bet no ekonomiskā viedokļa man nav tik izsmeļošas informācijas par budžeta kopējo stāvokli, vai valsts to šajā ģeopolitiskajā un ekonomiski saspringtajā situācijā, kad jāpalielina finansējums aizsardzībai, var atļauties, – uzsver Agris Lungevičs. – Taču, ja to ir atbalstījusi Saeima un tam piekritusi valdība, finanšu ministru ieskaitot, domāju, ka viss ir kārtībā. Tas jau lielā mērā ir politisks jautājums. Pensiju jautājums vienmēr ir bijis ļoti jutīgs. Politiķi jau ļoti labi saprot, ka pensionāru prasības nevar tā vienkārši ignorēt. Turklāt uz kopējiem izdevumiem 4 miljoni eiro, kas šim mērķim ir nepieciešams, nav tik milzīgs cipars, kas atstātu lielu ietekmi uz budžetu. Esmu diezgan drošs, ka, atvēlot šo summu pensiju pārrēķināšanai sakarā ar krīzes gados piemēroto negatīvo kapitāla indeksu, citas jomas „uz savas ādas" to nejutīs. Tā jau nebūs, ka šie līdzekļi tiks atņemti izglītībai, aizsardzībai vai kādai citai sfērai.