Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Pasākumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanā

Redakcija

Autors • 20.09.2013.

Burtu lielums

Šonedēļ nākamā gada valsts budžeta kontekstā turpinājās diskusijas starp LM un NA par atbalstu māmiņām un iezīmējās visai krasas viedokļu atšķirības.

Viedokli par veicamajiem pasākumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanā lūdzu izteikt Jāni Sirmo, kura vadītajā Liezēres pagastā šā gada pirmajos 8 mēnešos ir piedzimuši 9 bērni, un Andri Dzenovski, kura vadītajā Mētrienas pagastā, līdzīgi kā Igaunijā, dzimstība šogad vismaz pagaidām ir pat lielāka nekā mirstība.

Situācija šogad priecē
– Deviņi dzimušie mūsu pagastam, kad līdz gada beigām ir vēl vairāki mēneši, ir labs cipars, un mums, protams, par to ir liels prieks. Sanāk vesela klase. Atklāts gan ir jautājums, vai viņi visi būs Liezērē arī pēc septiņiem gadiem, kad sāksies skolas gaitas, bet pagaidām situācija izskatās cerīga, var teikt, ka noticis gandrīz vai demogrāfisks sprādziens, – uzsver Jānis Sirmais. – Lai demogrāfiskā situācija uzlabotos visā Latvijā, svarīgāk par visiem pabalstiem būtu radīt darbavietas. Diemžēl mūsu valsts politika ir orientēta pabalstu sistēmas nostiprināšanai, vieglāk maksāt pabalstus, nekā veicināt jaunu darbavietu radīšanu. Bet ģimenēm ar bērniem pabalstus gan vajag maksāt lielākus. Ar 8 latiem mēnesī bērnu jau nevar izskolot. Arī „māmiņu algas" būtu jāmaksā 100%, jo, maksājot nodokļus, māmiņas to ir pelnījušas. Kas nodokļus maksā, lai attiecīgi arī saņem.

Nauda jādod bērniem
– Mētrienā viss notiek. Pēdējos gados arī no pašvaldības puses ir palielinājies atbalsts ģimenēm. Bērnu dzimšanu labvēlīgi ietekmē tas, ka nu jau vairākus gadus vecākiem Mētrienā ir kur atstāt bērnus arī pirmsskolas vecumā, bet tagad bērnudārza grupiņa mums ir atvērta oficiāli. Šogad to apmeklē jau 33 mazuļi, – Andris Dzenovskis ir gandarīts par paveikto. – Pagasta pārvalde sedz visas bērnudārza uzturēšanas izmaksas, vecākiem nav jādomā, kur ņemt 20 vai 30 latu, lai samaksātu par bērnudārzu. Šāda palīdzība, kas vecākiem tiek sniegta konkrēta pakalpojuma veidā, ir daudz vērtīgāka, jo to saņem pats bērns, nekā tad, ja pabalstu vecāki saņemtu naudas izteiksmē. Daļa vecāku bērnus jau vairāk „ražo" tieši naudas pabalstu dēļ. Ja bērns atnāk uz bērnudārzu un nezina, kas ir mannas putriņa, ja pirmdienas rītos ēd aizgūtnēm, ko te vēl piebilst, ja nu vienīgi to, ka tādiem vecākiem nevajadzētu maksāt arī tos pašus 100 latus, bet gan tos novirzīt bērna uzturēšanai bērnudārzā. Nākamais, kas būtu jādara, – vajadzētu nodrošināt jauniešiem, kur dzīvot. Reizēm manas ieceres daļā raisa smaidu, bet es palikšu pie sava, kamēr neizveidošu diennakts pirmsskolas grupu un internātu, kurā bērniem būtu iespējams palikt arī vakaros un brīvdienās, pārnakšņot, ja rastos tāda vajadzība – kaut vai lai mamma varētu aiziet uz balli vai kādu citu kultūras pasākumu.

Autore: ŽEŅA KOZLOVA

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px