Kā zināms, Satversmes tiesā 13. janvārī atkal ierosināta lieta par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā. Izskatās, ka ir deputāti, kas vēlreiz ir gatavi diskutēt par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā, apstrīdot Saeimas pērnā gada 13. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemto lēmumu par Varakļānu apvienošanu ar Madonas novadu. — Kā vērtējat šo no jauna sacelto ažiotāžu? — vakar vaicāju Varakļānu un Murmastienes pagasta pārvalžu vadītājam Jānim Mozgam un Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam.
Pārlieku liela ažiotāža
Manuprāt, šī rīcība savā ziņā grauj arī Saeimas prestižu, – spriež Jānis Mozga. – Ja reiz ir pieņemts lēmums Saeimā galīgajā lasījumā, kāpēc vēlreiz pie šī jautājuma atgriezties. 20 deputāti – tas nav Saeimas vairākums. Protams, mums ir demokrātija. Katram savi uzskati, bet arī Varakļānu novada iedzīvotāji ir pauduši aptaujās savu viedokli, kurš ir jāuzklausa un jāņem vērā. Ko, piemēram, deputāts no Bauskas puses var zināt par situāciju Varakļānos. Būtībā tā ir viena Latgales deputāta iegriba, kurš pavelk līdzi vēl kādus līdzīgi domājošus. Ja ir runa par Latgali, tad vajadzētu arī par to kopumā domāt. Vai tad Varakļāni būs tas izšķirošais? Es saprastu, ja ņemtu vērā kaut kādās vēsturiskās robežās. Bet tikai Varakļāni… Mēs ne teritoriāli, ne skaitliski neesam tik lieli, lai kaut ko būtisku tajā Rēzeknes novadā ietekmētu. Mēs gribam dzīvot savu ierasto dzīvi.
Pagaidām nekas nemainās
– Skaidrs, ka šis Satversmes tiesas lēmums ir izraisījis ažiotāžu abās pašvaldībās, – uzskata Agris Lungevičs. – Pirmais jautājums jau pacēlās, vai tas neskars tuvojošās pašvaldību vēlēšanas. Taču izskatās, ka tas vēlēšanu procesu neskars. Viss šobrīd iet savu gaitu. Kā jau zināms, mums ar Varakļānu novadu ir kopīgas iestrādnes gan pašvaldību policijas, gan bāriņtiesas, daļēji arī būvvaldes izveidē. Tā ka mēs ar Varakļānu novadu sazobē ļoti strādājam ar domu par reformu. Gatavojamies vēlēšanām un turpinām iesākto.
Bet aptuveni pēc gada nav izslēgtas arī kādas izmaiņas. Satversmes tiesas lēmums varētu būt gan uz vienu vai otru pusi. Ja lems, ka tas neatbilst Satversmei, tad ir jautājums, kā reaģēs Saeima. Piemēram Augšdaugavas un Jelgavas novada jautājumā, kur arī ir Satversmes tiesas lēmumi, Saeima ir noteikusi līdz 2029. gadam neko nemainīt. Bet atkal jauna reforma pēc trim četriem gadiem, tas man liekas, maigi sakot, haotiski. Man ļoti žēl Varakļānu iedzīvotāju, jo visu laiku iet kā pa amerikāņu kalniņiem – tad tā un tad atkal šitā, un skaidrības nav.
24.01.2025.