Partijas „Vienotība" ministri valdības sēdē otrdien, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, aicināja jautājumu par Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas pārcelšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā atlikt uz nedēļu. Premjers Māris Kučinskis šo pašu jautājumu iekļāva nākamās valdības sēdes dienaskārtībā. Vērtēt valdībā notiekošo aicināju Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu un Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāju Ivaru Miķelsonu.
„Demonstrē muskuļus"
– Mans personīgais viedoklis ir, ka viss notiekošais ir augstāko politisko aprindu iekšējās cīņas. Koalīcijas partijas mērojas spēkiem. Diezin vai šis process, kas saistīts ar VID ģenerāldirektores apstiprināšanu, nāk par labu gan valsts prestižam, gan valstij kopumā. Šaubos, vai vadītāja nomaiņa mainīs to attieksmi, kāda līdz šim ir bijusi no VID puses. Mazie uzņēmēji, kam apgrozījums ir minimāls un kas bieži vien paši sev ir gan darba devēji, gan ņēmēji, gan grāmatveži, tiek purināti pie mazākās iespējas un, ja vajadzīgs, pataisīti par nodokļu krāpniekiem, bet lielās kompānijas saukt pie atbildības parasti neizdodas, – sacīja Aigars Šķēls. – Grūti teikt, vai nespēja vienoties par VID vadītāju radīs krīzi valdībā. Manuprāt, šis process vairāk ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos. Partija, kas zaudējusi savas pozīcijas, nu cenšas demonstrēt to muskuļu spēku, kas tai vēl atlicis.
Argumenti pārliecina
– Lai gan „Vienotība" kā politiskā partija man nesimpatizē, šoreiz, manuprāt, viņu nostāja ir pamatota. Mani pārliecināja šorīt (11. augustā. –
Aut.) „Vienotības" līdera Andra Piebalga televīzijā minētie argumenti, uz kuriem balstās partijas nostāja. Netiek apšaubīts, ka Inga Koļegova varētu vadīt VID. Kaut gan profesionālo zināšanu par konkrēto jomu viņai trūkst, Koļegovas pakļautībā strādātu profesionāļi un viņai būtu jāadministrē iestādes darbs. Ingas Koļegovas pieredze darbā valsts pārvaldē, tai skaitā vadot Valsts vides dienestu, ir pietiekama. Problēma ir citā apstāklī, un šajā jautājumā mans viedoklis saskan ar „Vienotības" pausto – zinot visas problēmas, kas ar šo iestādi ir bijušas, tā ir jāvada cilvēkam ar kristāldzidru reputāciju. Koļegovas deklarācijā minētie apšaubāmie darījumi par tādu diemžēl neliecina, tādēļ jāmeklē cita kandidatūra, – savu viedokli pamatoja Ivars Miķelsons. – Valdība šī jautājuma dēļ, pēc manām domām, gan nekritīs, jo saskaitāmo Saeimā nav tik daudz, lai, kaut ko mainot vietām, būtu iespējams nonākt pie apmierinoša rezultāta.