Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Deputāti vienojās īstenot jauno regulējumu no 2020. gada 1. septembra. Viedokli par pieņemtajiem grozījumiem lūdzu izteikt Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku.
Nav īsti korekts
– Manuprāt, tas nav īsti korekts lēmums. Esmu uzsvēris ne reizi vien, ka valstī viss nevar būt rentabls. Ir vietas, kur ir vairāk iedzīvotāju, un ir vietas, kur to ir mazāk, tāpēc nevar pieņemt tādu lēmumu, kas vienādi attiektos uz visu valsts teritoriju. Un arī noteikt, ka laukos vidusskolas jāslēdz mazā skolēnu skaita dēļ, ir muļķīgi. Turklāt ir vairākas pretrunas. Ne jau velti grib noteikt obligātu vidējo izglītību, –
akcentē Tālis Salenieks. – Tas ir diezgan gudrs gājiens no politiķu puses, jo, manuprāt, viņi paši labi saprot, ka līdz ar lauku vidusskolu slēgšanu būs ļoti daudz bērnu, kas klīdīs apkārt un vispār nekur nemācīsies.
Otra lieta, kas man no visām šai sakarā izskanējušām diskusijām liekas smieklīga, ir minētie argumenti par izglītības kvalitāti. Tā kā pats esmu strādājis skolā, ļoti labi zinu, ka, jo mazāk skolēnu klasē, jo izglītība var būt tikai kvalitatīvāka. Savulaik mēs visi esam mācījušies klasēs, kur skolēnu skaits bija 20 un vairāk, un savu reizi varējām arī neiemācīties un doties uz skolu ar cerību, ka skolotājs neizsauks. Turpretī klasēs ar mazāku skolēnu skaitu skolotājs katram var veltīt lielāku uzmanību un pastrādāt individuāli, līdz ar to runāt par nekvalitatīvu izglītību mazajās lauku skolās ir absurds.
Es vēl klusībā ceru, ka varbūt mainīsies Saeimas sastāvs, nāks citi politiskie spēki, kam rūpēs lauku teritoriju saglabāšana un attīstība. Bet šādi gājieni, kā minētie grozījumi Izglītības likumā, var tikai novest pie lauku iznīcības.
Tas ir arī solis uz mazo novadu likvidāciju, par ko šai kontekstā skaļi nerunā, bet, ja bērni aizies mācīties uz kaimiņu skolām, tas būtiski ietekmēs arī pašvaldības budžetu.Es jau neiestājos par to, lai vidusskolas klases tiktu saglabātas, ja ir viens vai divi bērni. Kaut kāds minimums jau būtu jānosaka, bet arī tad būtu jādod iespēja novadiem, saņemot no valsts finansējumu par reālo skolēnu skaitu, trūkstošo daļu līdz noteiktajam minimālajam skolēnu skaitam līdzfinansēt, ja pašvaldība uzskata, ka vidusskola ir jāsaglabā.
Nupat pie mums projekta ietvaros viesojās sadarbības partneri no Somijas un Igaunijas. Somijas ziemeļos skola pastāv pat ar 23 skolēniem, un tur neviens nedomā, ka tā būtu jāslēdz. Savukārt Igaunijā 60 skolēniem uzcelta pilnīgi jauna pamatskola. Arī pie mums valsts politikai jābūt virzītai uz to, lai lauku teritorijas neizzustu no kartes.
8.12.2017.