Pirmdien apritēja trīs gadi, kopš Madonas novada domes deputāti apstiprināja pagastu pārvalžu vadītājus. Daļai pagasta vadība tika uzticēta pirmo reizi, bet daļa šos pienākumus bija veikusi arī pirms administratīvi teritoriālās reformas. Viedokli, kā apvienošanās lielajā Madonas novadā ietekmējusi pagasta dzīvi, kādi ir plusi un mīnusi, lūdzu izteikt Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu un Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru.
Plusu nav tik daudz
– Vairāk vai mazāk, bet ar dzīvi lielajā Madonas novadā esam apraduši. Citu iespēju jau arī nav. Veidojot lielo Madonas novadu, gan bija domāts, ka plusu būs vairāk. Toreiz tā tika pasniegts, un vismaz es to tā arī uztvēru, bet īstenībā to plusu nemaz nav tik daudz. Es pieļauju, ka daļa pagastu pārvalžu vadītāju, atbildot uz šo jautājumu, teiks, ka tagad novadā ir lielākas iespējas īstenot projektus, taču to varēja darīt arī pagastu padomes pirms novadu izveides, nevienam tas netika liegts, – uzsver Andrejs Piekalns. – Lielajā novadā ir lēnāka dokumentu aprite. Protams, lielo novadu ir grūtāk pārvaldīt, tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot labas pārvaldības sistēmu, precīzi sadalīt darbības sfēras. Jo lielāks mehānisms, jo precīzāk ir katram jāzina savas funkcijas un pienākumi. Citādi darbs nerit tik raiti, kā vajadzētu. Pa šiem trijiem gadiem mēs vēl neesam sasnieguši to līmeni, kad varētu teikt – sistēma darbojas nevainojami. Kaut gan arī Madonas novada pašvaldībā ir atsevišķi dienesti, par kuriem varētu teikt, ka tie strādā teicami, tomēr ir lietas, ko iespējams vēl uzlabot.
Finansiālā varēšana lielāka
– Šie trīs gadi ir aizritējuši nemanot. Viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai ir kļuvis labāk vai sliktāk, ir grūti, – kādu situāciju valdība, paziņojot par administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un novadu izveidi, mums piespēlēja, tādā arī ir jādzīvo. Jāatzīst, ka, apvienojoties Madonas novadā, finansiālā varēšana tagad ir tomēr lielāka. Piemēram, bērnudārza pārcelšanu uz telpām Barkavas pamatskolā, attiecīgi veicot arī remontu, mēs par saviem līdzekļiem nevarētu realizēt, to finansēja novada pašvaldība, – atzīst Staņislavs Smelters. – Var arī teikt, ka Madonas novada dome cenšas pieturēties pirms pašvaldību vēlēšanām izskanējušā saukļa – par līdzsvarotu Madonas novada attīstību. Tādu novērojumu, ka domes deputāti vilktu deķīti Madonas pilsētas virzienā, vismaz man nav. Katrā ziņā lauciniekiem pāri darīts netiek. Varbūt vienīgi nedaudz garāks ir lēmumu pieņemšanas ceļš, bet arī šajā ziņā speciāli nekas netiek novilcināts, nepieciešamības gadījumā tiek sasauktas domes ārkārtas sēdes.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA