Sagaidot Latvijas simtgadi, 4. maijā akcijas „Apskauj Latviju" ietvaros pie valsts robežas tiks stādīti 100 ozoli ar īpašu simtgades norādi. Arī madonietis Ārijs Sekste rosina Madonas pilsētas teritorijā iestādīt ozolu birzi vai grupu, kur katra novada pārvalde iestādītu savu ozolu, tātad kopā 15, novietojot arī lielu akmeni ar uzrakstu
„Latvijai – 100".
Pagaidām šis priekšlikums Madonas novada pašvaldībā ir uzņemts visai skeptiski, lai neteiktu – noraidoši. Viedokli, vai ozolu stādīšanas iecere nav tomēr atbalsta vērta – ja ne Madonas pilsētā, tad vismaz kādā novada centram tuvējā pagastā, lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības mežzini Vilni Zosāru un Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu.
Vietā jāstāda jauni koki
– Tādas lietas ir ļoti nopietni jāapspriež, jo tas saistās ar detālplānojumu; tāpat ir jāizvērtē augsnes tips, kādu koku augšanai tas vairāk piemērots. Ozolus iestādīt jau var, bet tas, cik vareni tie izaugs, būs atkarīgs no augsnes, – atzīst Vilnis Zosārs. – Par to, ka koki jāstāda, esmu viennozīmīgi „par". Gan Madonas pilsētā, gan citviet novadā ir daudz vecu koku, un tos jācenšas laikus nomainīt, lai neizveidotos kāds tukšuma periods, kad varbūt kādai paaudzei jāizaug, neredzot tuvumā skaistus dižkokus. Arī Lielajā talkā Madonā stādījām mežu, izvēloties kokus atbilstoši augsnes tipam, un to darījām arī tāpēc, lai katru gadu nebūtu jāappļauj kārkli un varētu kopt vērtīgus kokus. Bija gan jāiegulda diezgan liels darbs, lai būtu, kur stādīt, bet tad, kad jaunais stādījums pieņemsies spēkā un ņems virsroku, tur neaugs ne alkšņi, ne kārkli.
Rūpīgi jāizvērtē
– Mana attieksme pret šo ieceri ir diezgan rezervēta. Katrā ziņā tā saucamo „ātro ideju" īstenošanu bez rūpīgas izvērtēšanas es neatbalstu. Nav iespējams visu paredzēt arī detālplānojumā, un saplānot gadus desmit uz priekšu vai vēl ilgākā posmā ir grūti. Turklāt, nosakot aizliegumus, reizēm mēs pat nedaudz pārcenšamies, – uzsver Valdis Gotlaufs. – Interesants ir ainavu dārznieces Aijas Kaškures priekšlikums meklēt un no krūmiem atbrīvot nākamos dižkokus. Bet no tiem un visa liekā vajadzētu atbrīvot arī citas vietas, piemēram, pilskalnus, nevis pieturēties pie mākslīgas dabas aizsardzības, kad aizsargājamās teritorijās ir jāsaglabā katrs krūms, koks, zāle, līdz ar to skaistas vietas vienkārši aizaug. Daudzviet pasaulē arī nacionālajos dabas parkos ir gan slēpošanas trases, gan atrakcijas utt., un viss labi sadzīvo, izveidojas skaistas ainavas, un ir laba pārredzamība.
28.04.2017.