Šonedēļ uzmanības centrā atkal nokļuva Olimpisko spēļu lāpas sarežģītais, ar protestiem bagātais ceļš apkārt pasaulei uz nākamo Olimpisko spēļu galvaspilsētu – Pekinu. Viedokli, vai ir jāturpina olimpiskās lāpas stafete un vai mūsu valsts vadītājiem būtu jāpiedalās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, lūdzu izteikt Cesvaines pašvaldības vadītāju Vilni Špatu un Madonas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Valentīnu Rakstiņu.
Jāizšķiras pašiem
– Es piekrītu Latvijas Olimpiskās komitejas goda priekšsēdētāja Viļņa Baltiņa viedoklim, ka nevajadzētu jaukt kopā Olimpiskās spēles ar politiku, jo to laikā jau kopš pašiem pirmsākumiem tiek pat pārtraukti kari. Turklāt uz olimpiādi aicina Olimpiskā komiteja, nevis Ķīnas Tautas Republika, – uzskata Vilnis Špats. – No otras puses, Tibetas iedzīvotāji un tās atbalstītāji cīnās par šīs teritorijas neatkarību, ko lielā impērija, protams, negrib pieļaut. Daudzus tas satrauc, un arī mums, atceroties savas valsts vēsturi, šī situācija ir ļoti labi saprotama. Taču braukt vai nebraukt uz spēļu atklāšanas ceremoniju – atkarībā no politiskās situācijas mūsu valsts vadītājiem par to būtu jāizšķiras pašiem, neietekmējoties ne no krieviem, ne amerikāņiem. Manuprāt, nevajadzētu arī pārtraukt olimpiskās lāpas stafeti, jo pretējā gadījumā tiks radīts precedents ar grūti prognozējamām sekām, kas būtībā degradēs pašu olimpiskās kustības ideju.
Nevar kopā pīt
– Galvenais, ko vajadzētu paturēt prātā, ir tas, ka uz Olimpiskajām spēlēm ielūdz ne jau Ķīna vai kāda cita valsts, bet Olimpiskā komiteja. Sportu ar politiku nevar pīt kopā, kaut gan, protams, tas ir grūti, bet ne jau neiespējami. Olimpiskā kustība taču nav vainojama pie tā, ka ir kādas problēmas Ķīnā, Tibetā, Latvijā, Krievijā vai vēl kur citur, – uzsver Valentīns Rakstiņš. – Braukt vai nebraukt uz olimpiādi, nenoliedzami, ir katras valsts brīva izvēle, tomēr lēmuma pieņemšanā noteicošie nevar būt politiskie motīvi, kā tas, starp citu, reiz jau ir bijis, ja atceras bēdīgo Maskavas un Losandželosas spēļu boikotēšanas pieredzi. Tad zaudētāji bija visi un pirmām kārtām sportisti. Protesti olimpiskās uguns stafetes laikā, manā skatījumā, ir uztverami kā sīkais huligānisms, jo kāda ir olimpiskās uguns saistība ar Tibetas problēmām? Olimpiskā uguns sportistiem taču ir svēts simbols, ko viņi ļoti augstu vērtē. Es pat brīnos, kā vispār uz olimpisko uguni var skatīties no politiskās puses. Tad jau drīzāk to vajadzētu uztvert kā glābiņu no kariem, nemieriem, nevis tā būtu jādzēš vai kādiem citiem līdzekļiem jātraucē olimpiskās lāpas stafetes norise.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA