Šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca Saeimas 21. jūlijā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija Ingunas Sudrabas vadībā tā saucamajā oligarhu lietā. – Cik, jūsuprāt, sekmīga varētu būt komisijas darbība un vai vajadzētu publiskot „oligarhu lietas" materiālus? – vakar vaicāju Aronas un Mārcienas pagasta pārvalžu vadītājiem Andrejam Piekalnam un Inārai Mālniecei.
Galvenais – ieviest skaidrību
– Grūti pateikt, cik šīs komisijas darbs var izvērsties veiksmīgs un vai rezultātā krimināllieta tiks atjaunota. Komisijas mērķis, kā tas jau ir uzsvērts, ir ieviest skaidrību par pirmstiesas izmeklēšanas darba kvalitāti un iespējamajām valsts nozagšanas pazīmēm. Un galvenais, lai kas tāds tiktu novērsts nākotnē. Politikā nedrīkst notikt šāda aizmuguriska tirgošanās, kuras rezultātā ir sava labuma gūšana, – ir pārliecināts Andrejs Piekalns.
– Savukārt lietas materiālus, manuprāt, diezin vai vajadzētu publiskot. Vai tā nebūs tikai tāda plika šausmināšanās. Tas tomēr ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.
Tas liek aizdomāties
– Publiskajā telpā jau ne vienreiz vien ir izskanējis viedoklis, ka iepriekšējo komisiju darbība nav izcēlusies ar kaut cik manāmiem rezultātiem, un diez vai šoreiz būs ļoti krasa atšķirība. Protams, gribētos ticēt, ka deputātu labā griba rezultēsies, –
spriež Ināra Mālniece un piebilst: – Jā, tagad pēkšņi visiem ir ataususi gaisma – ai un vai, kā kas tāds varēja notikt, bet vai nebūtu laiks iedziļināties jautājumā, kas tas ir par veidojumu – koalīcijas padome. Īstenībā tās ir tādas pašas „leģitimizētas" „Rīdzenes" sarunas. Šāda padome nav paredzēta Satversmē – ir Saeima, kas ir lēmējs, un valdība, kas ir izpildorgāns. Bet reizēm Saeima pārvēršas tikai par tādu balsošanas mašīnu (to jau arī paši deputāti ir atzinuši), jo viņi balso tā, kā ir nolemts koalīcijas padomē. Es atceros tos laikus, kad koalīcijas padomes sēdē Lembergs gandrīz Kalvītim sēdēja klēpī… Bet Lembergs jau nebija deputāts, tikai partijas priekšsēdētājs. Tā ka tās bija tādas pašas „Rīdzenes" sarunas, tikai citā vietā. Un nevajadzētu šausmināties, bet gan runāt par cēloņiem, par sakni.
Kas attiecas uz materiālu publiskošanu, manuprāt, tas nav vajadzīgs. Tas ir tāds tautas suģestijas mehānisms, kas pašreiz ir palaists vaļā, jo līdz Saeimas vēlēšanām vairs daudz nav palicis, un droši vien tas tiek darīts ar dziļu domu. Ir taču lietas, ko likums neatļauj publiskot, tie ir operatīvie materiāli. Es tomēr esmu par to, ka visur ir jābūt juridiski korektiem, ja jau mūsu valsts ir tiesiska valsts, nevar ļauties populismam.
11.08.2017.