Jaunie noteikumi par neveselīgas pārtikas tirdzniecības aizliegumu ir izraisījuši lielu rezonansi skolās. Viedokli, kā tos vērtē, lūdzu izteikt Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski un Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku.
Esam vienojušies
– Mēs jau esam vienojušies, kā, ņemot vērā šos grozījumus, notiks ēdināšana Mētrienas pamatskolā. Esmu izdevis rīkojumu par to, ko skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem vairs nedrīkst gatavot, – uzsver Andris Dzenovskis. – Daudz problēmu pazustu, ja ēdināšanā skolās tiktu izmantota tikai vietējo ražotāju produkcija un pagastu zemnieku audzētie burkāni, bietes, kartupeļi, citi dārzeņi, kā arī augļi un ogas, nevis lielražotāju piedāvājumi vai pusfabrikāti. Būtu labi, ja arī cūkgaļu varētu iepirkt no vietējiem zemniekiem, bet grūti atrast tādus, kas piekristu audzēt cūkas. Mums bija pat doma izveidot savu palīgsaimniecību, lai maksimāli maz produktu būtu jāiepērk, bet pagaidām to neesam īstenojuši. Taču uz to būtu jātiecas. Katrā ziņā esmu par to, lai no ēdienkartes skolās pazustu viss, kas varētu kaitēt skolēnu veselībai.
Vairāk jākustas
– Veikto grozījumu rezultāts uzskatāmi bija redzams TV sižetos, kad skolu kafejnīcās gandrīz vairs nav nekā, ko tirgot. Es domāju, ka kārtējo reizi notiek politiskās spēlītes, kad trūkst loģisku apsvērumu. Nu kaut vai par bulciņām runājot – tad jau visā valstī būtu jāizstrādā vienota pieeja un jāizskaidro, kāpēc bērni, nākot mājās no skolas, kulinārijā vai veikalā drīkst iegādāties bulciņas, bet skolas kafejnīcā – ne. Tad jau, līdzīgi kā ar alkoholu un cigaretēm, vispār būtu jāaizliedz pārdot bulciņas bērniem līdz 18 gadiem, ja tās ir tik kaitīgas, – spriež Tālis Salenieks. – Veselīga uztura paradumi, ko drīkst ēst, bet ko ne, tomēr būtu jāiemāca ģimenē. Bet šādi aizliegumi tikai attiecībā uz skolu kafejnīcām beigsies ar to, ka tās skolās tiks slēgtas. Es pieļauju, ka, iestājoties siltākam laikam, tas varētu radīt problēmas arī Lubānā. Iespējams, daļa skolēnu pēc smalkmaizītēm un citiem kārumiem skries uz 200 m
tuvajiem veikaliem un kafejnīcām. Šaubos, vai tādā veidā tiks sasniegts pozitīvs rezultāts un bērnu uzturs kļūs veselīgāks. Manuprāt, vairāk būtu jārunā par fiziskām aktivitātēm un tām jāpalielina valsts finansiālais atbalsts, nevis viss jāuzveļ pašvaldību pleciem. Vai tad mūsu senči neēda treknu gaļu un necepa smalkmaizītes, bet vai toreiz kāds runāja par holesterīna līmeni organismā? Viņi fiziski daudz strādāja, visu laiku bija kustībā, un holesterīns organismā neuzkrājās. Bet, ja skolēns visu brīvo laiku pavada pie datora, tad, protams, ne tikai bulciņa, bet arī dārzenis būs veselībai kaitīgs.