Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome otrdien nolēma izteikt neuzticību veselības ministrei Ingrīdai Circenei, bet pirms tam to jau bija izteikusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Viedokli, vai veselības ministrei vajadzētu atkāpties, lūdzu izteikt Ērgļu novada Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni un Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
Jāizlemj pašai ministrei
– Ņemot vērā, ka viņa jau ilgstoši slimo un ja ir tā, kā plašsaziņas līdzekļos izskan, ka ministre ārstēsies vēl kādu mēnesi, iespējams, viņai vajadzētu spert šo soli. Laiks taču iet, un tas nav labākais risinājums, ja tik svarīga nozare tik ilgstoši ir bez ministres un šie pienākumi ir jāveic premjerei, kas tāpat jau ir noslogota. Bet citādi Ingrīdas Circenes darbu ministres amatā vērtēju kā pietiekami izsvērtu, – atzīst Agita Opincāne. – Viņai pašai šī situācija ir jāizvērtē un jāpieņem lēmums. Viņa taču pati ir mediķe, un, ja tuvākajā laikā viņa tomēr nevar atgriezties darbā, loģiskāk būtu atkāpties. Droši vien, izvēloties nākamo veselības ministru, vairāk būtu jāuzklausa arī mediķu arodbiedrības un ģimenes ārstu asociācijas viedoklis, lai ministra amatā būtu zinošs cilvēks, kas baudītu visu pušu uzticību.
Jārunā par problemātiku
– Vispirms jau vajadzētu saprast demisijas pieprasīšanas iemeslus un ieganstus. Būsim reālisti, Latvijā nav neviena cilvēka, kurš, kļūstot par ministru, varētu atrisināt finanšu pietiekamības problēmu medicīnā. Veselības nozarei tiek piešķirts tik līdzekļu, cik valsts budžets var atļauties. Diez vai tāds brīnumdaris ministrs būs, kas šai jomai spēs piesaistīt visus tai prasītos finanšu resursus. Ja šāda neuzticība būtu izteikta kādus 6 mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, tas būtu cits stāsts, bet dažus mēnešus pirms tām to es varbūt pat varētu kvalificēt kā priekšvēlēšanu ietekmētu pasākumu kopumu, – akcentē Andrejs Ceļapīters. – Es arī nevērtēju I. Circeni kā vāju ministri. Viņa ir zinoša, nāk no mediķu vides. Tad, kad viņa vizītē bija pie mums, Madonā, varējām pārliecināties, ka viņa jau no pusteikuma saprata problēmas būtību un spēja argumentēt savu viedokli par konkrētām lietām. Jā, bija pretrunīgi vērtētais priekšlikums par veselības pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju nodokļu nomaksu. Par šo jautājumu publiskajā telpā, cik tas labi vai slikti, notika diskusijas, un tās var turpināt. Es nedzirdu arī priekšlikumus, kā sistēmu pārkārtot un uzlabot, ir tikai dzirdamas prasības par finansējuma palielināšanu, pie tam galvenokārt mediķu algām. Bet vairāk, kā jau minēju, vajadzēja runāt par problemātiku šajā jomā un meklēt tai risinājumus.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA