Nesen Madonas pusi pāršalca virpuļviesulis, nodarot lielus postījumus gan pilsētā, gan citviet. Kad notiek tādas dabas stihijas vai citas nelaimes, aktualizējas arī jautājums par nepieciešamību tomēr apdrošināt savus īpašumus. To, ka tā jādara, uzskatāmi parādīja lielie vētras postījumi 2010. gadā. Vai kaut kas šai ziņā ir mainījies un kādas ir iespējas pašvaldībai palīdzēt iedzīvotājiem šādos brīžos, viedokli lūdzu izteikt Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri un Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Jankovski.
Pašvaldība sniedz palīdzību
– Protams, pašvaldība, notiekot kādai nelaimei, iespēju robežās sniedz iedzīvotājiem palīdzību. Arī pēc 14. septembra virpuļviesuļa esam uz to koncentrējušies. Ir savākti kritušie koki, taču darāmā vēl daudz. Smagākais, kas patlaban tiek darīts, ir šīfera un citu būvgružu savākšana, kuri ir jāievieto maisos un jānogādā Gulbenē. Vismaz divas nedēļas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem, vēl paies, – situāciju raksturo Guntis Ķeveris. – Diemžēl no cietušajiem īpašumiem apdrošināti izrādījās tikai daži. Nav šaubu, ka īpašniekiem savus īpašumus noteikti vajadzētu apdrošināt, jo no šādām dabas stihijām, tāpat citām nelaimēm jau neviens nav pasargāts. Ļoti dārga varbūt ir tieši jaunbūvju apdrošināšana, bet attiecībā uz vecām mājām tā izmaksā mazāk. Katrā ziņā kādi 150-200 eiro gadā šim mērķim tomēr būtu jāatvēl, jo tad, kad kaut kas tāds atgadās, postījumi parasti ir mērāmi padsmit tūkstošos. Savukārt pašvaldībai visi īpašumi ir apdrošināti, un par to, ka tas atmaksājas, esam pārliecinājušies, jo zaudējumi vienmēr tiek atlīdzināti.
Tomēr jāapdrošina
– 14. septembra virpuļviesulis līdz Dzelzavai nenonāca un tādus postījumus kā Madonā nenodarīja, vienīgi šur tur tika nolauzti zari. Dzelzavas pagastā pašvaldība ir apdrošinājusi visus tai piederošos īpašumus, – uzsver Andrejs Jankovskis. – Beidzamajos gados – paldies Dievam! – tādi postījumi, lai pretendētu uz kaitējuma atlīdzību, nav nodarīti. Bet attiecībā uz iedzīvotājiem – katram, izvērtējot riskus, lēmums par īpašumu apdrošināšanu būtu jāpieņem pašam. Taču, protams, kad notiek kāda nelaime, tad daudzi gan nodomā, ka īpašumu tomēr vajadzēja apdrošināt. Tā jau ir normāla prakse visā pasaulē. Diemžēl pie mums to ne visiem iedzīvotājiem ļauj rocība, bet droši vien uz tā rēķina nevajadzētu taupīt. Ārkārtas situācijās iedzīvotājiem mēs piedāvājam palīdzību un to arī sniedzam, taču ir arī tādi, kas no tās atsakās, kad radītos postījumos novērš saviem spēkiem.
27.09.2019.