12. novembrī Juris Pūce nolēma atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. Šādu lēmumu viņš pieņēma pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi. Viedokli par ministra demisiju lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču un Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku.
Aisberga redzamā daļa
– Tas, ko mēs redzam saistībā ar ministra atkāpšanos, manuprāt, ir tikai aisberga redzamā daļa no lielajiem politiskajiem procesiem Latvijā. Tam apakšā noteikti ir vēl daudz citu politiskās cīņas par varu aspektu, tai skaitā starp valdību veidojošajām partijām, – atzīst Agris Lungevičs. – Daudzi pašvaldību vadītāji domāja, ka reforma saplosīs ministru, bet par izšķirošo kļuva šķietami mazā epizode, kas lika viņam demisionēt, taču tam apakšā noteikti, kā jau minēju, ir virkne citu iemeslu, tas ir politiskās cīņas un ambīciju rezultāts. Interesanta solās būt arī nākamā ministra izraudzīšana. Kā varēja noprast, kandidāts numur viens uz šo amatu bija Daniels Pavļuts, bet tādā gadījumā Saeimas deputāta mīksto mandātu iegūtu Māris Mičerevskis, ko „Attīstībai/Par!" acīmredzot nevēlas, tāpēc tiek meklēts cits variants. Iespējams, tiks virzīts Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs. Saeimas komisiju viņš vadīja labi, bet ministra pienākumu veikšanai nepieciešamās pieredzes vēl nav.
Ir jābūt sadarbības partnerim
– Mans viedoklis ir divējāds. No vienas puses, Juri Pūci vērtēju kā zinošu ministru, kā cilvēku ar zināmu pieredzi pašvaldības jomā, bet, no otras puses, viņš neuzklausīja ne pašvaldību, ne citus viedokļus un tos neņēma vērā, – atzīmē Tālis Salenieks. – Attiecībā uz iespējamo nākamā ministra kandidatūru – es Artūru Tomu Plešu tik labi nepazīstu, tāpēc ir grūti komentēt. Bet, spriežot pēc vairākām tikšanās reizēm par teritoriālo reformu un atceroties to, kā viņš formāli mūs uzklausīja, domāju, ka tam, kas vēlas pārraudzīt šo sarežģīto jomu, nepieciešama lielāka pieredze. Protams, ministra amatā nevienam nebūs viegli, jo veikt reformas nekad nav bijis vienkārši, vienmēr būs apmierinātie un neapmierinātie. Tomēr ministram strādājot, manā skatījumā, ir jābūt sadarbības partnerim gan sabiedrībai kopumā, gan pašvaldībām, un tieši tā komunikācijā beidzamajos gados pietrūka, zināmā mērā bija pat jūtama arī tāda kā augstprātība.
20.11.2020.