Pirmdien preses konferencē vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce informēja par 200 dienās paveikto, cita starpā uzsverot, ka VARAM ir turpinājusi darbu pie jaunās reģionālās politikas pamatnostādnēm, piedāvājot risinājumus gan aktīvākai pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanu. Savukārt, lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā, projektā iekļautas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz līdzdalības budžeta ieviešanu. Tas ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta.
– Kā vērtējat ministra līdzšinējo darbību, un kādas ir jūsu domas par līdzdalības budžeta ieviešanu? – vakar vaicāju Cesvaines pašvaldības vadītājam Vilnim Špatam un Ošupes pagasta pārvaldes priekšsēdētājam un Barkavas pagasta pārvaldes priekšsēdētāja p. i. Aigaram Šķēlam.
Būs grūti vienoties
– Tas, ka ministrs rīko preses konferenci, kurā stāsta par paveikto, ir pozitīvi, bet diemžēl nevaru viņam piekrist attiecībā uz reģionālo reformu. Žēl, ka viņš neieklausās izteiktajos viedokļos, jo arī Madonā tikšanās laikā mēs būtībā palikām nesadzirdēti, – atzīst Vilnis Špats. – Kas attiecas uz līdzdalības budžetu pašvaldībās, domāju, ka tas ir pārāk sarežģīti, jo iedzīvotājiem būs grūti vienoties, kam tad tos līdzekļus labāk novirzīt. Tāpēc jau ir tas pirmais līmenis, kurā ir ievēlēti iedzīvotāju pārstāvji, kuriem tad ir vieglāk izlemt par to, kā līdzekļus labāk izmantot. Acīmredzot ministrs ir sapratis, ka vēlētā vara aiziet no iedzīvotājiem aizvien tālāk, un tāpēc ir vēlme pamest kaut kādu sprunguli. Bet tas šādi nedarbosies. Manuprāt, tas tiek virzīts ar domu, lai tikai reforma iziet cauri. Arī šobrīd taču ir sabiedriskā apspriešana par atsevišķiem jautājumiem, kurā tiek iesaistīti iedzīvotāji un apkopotas viņu domas, bet pēc tam lēmumu pieņem deputāti.
Ņem vērā arī tagad
– Ja pašvaldībai līdzekļu būtu vairāk un ja mums būtu vairāk līdzekļu investīcijām no pašvaldību budžeta, tad arī tā lemjošā daļa varētu būt lielāka. Tas, ar ko mēs praktiski strādājam, ir pašvaldības funkciju nodrošināšana. Tas, kas paliek pāri investīcijām, ir ļoti niecīga daļa. Mēs tāpat jau tagad ar iedzīvotājiem daudzas iniciatīvas mazāk vai vairāk apspriežam, un daļai no tām investīcijām, kas tiek īstenotas kaut vai teritorijas labiekārtošanā, tiek ņemtas vērā iedzīvotāju domas, – uzskata Aigars Šķēls. – Par ministra līdzšinējo darbību tāpat kā visas valdības darbu var sacīt, ka gana daudz ir līdz galam nepārdomātu soļu – vispirms tiek izdarīts un tad tikai domāts. Tas pats attiecas arī uz gaidāmo novadu reformu.
16.08.2019.