Organizācija „Pasaules ekonomikas forums", veicot globālo starptautiskās konkurētspējas pētījumu, novērtēja arī ceļu kvalitāti, ierindojot Latviju 96. vietā, bet mūsu kaimiņiem ceļu kvalitāte novērtēta daudz labāk: igauņi ir 48., lietuvieši – 33. vietā. Viedokli par Latvijas ceļu kvalitātes uzlabošanas iespējām lūdzu izteikt Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu un Liezēres pagasta pārvaldes vadītāju Viktoru Abramovu.
"Vairāk no katla"
– Pētījumā objektīvi ir novērtēta situācija, kas mums jau daudzus gadus ir labi zināma. Kaut kā jocīgi sanāk, ka Latvijai abās pusēs ir normāli ceļi, bet mums jābrauc pa tādiem, kādi tie ir. Gadiem ilgi turpinās diskusijas par ceļu fonda atjaunošanu, kas, visticamāk, tomēr nenotiks. Bet tādā gadījumā vairāk līdzekļu ceļu kvalitātes uzlabošanai vajadzētu atvēlēt no budžeta „kopējā katla", – uzsver Valdis Gotlaufs. – Protams, šīs problēmas nav radušās vienā dienā. Arī tad, kad ceļu fonds pastāvēja, iespējams, neesam mācējuši līdzekļus izlietot tā, lai ceļi mums būtu labāki. Attiecībā uz pagasta ceļiem varu teikt, ka tos atbilstoši pašvaldības atvēlētajam finansējumam uzturam braucamā stāvoklī, bet ir arī vietas, kur izveidojas avārijas situācijas un jāveic remonts, tāpat nolietojas būves, tilti, caurtekas, un arī tie būtu jāmaina. Šovasar LAD projekta ietvaros ir paredzēts atjaunot vienu ceļu aptuveni 5 km garumā.
Vajadzētu palielināt
– Par to, ka kādreiz arī Latvijā uzlabosies ceļu kvalitāte, nav divu domu – vismaz šāds mērķis ir jāizvirza. Nav arī šaubu, ka ceļi abās mūsu kaimiņvalstīs ir labāki. Pēc tā vien, iebraucot Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas, var saprast, ka esi atgriezies dzimtenē, – atzīst Viktors Abramovs. – Pamazām pagasta ceļus savedam lietošanas kārtībā, tāpat veicam pārrunas ar mežiniekiem par saudzīgu attieksmi pret ceļiem, lai pa tiem nebrauktu ar traktoriem un citu smago tehniku, bet izzāģēto koku krāvumiem vairāk izmantotu pļavas. Diemžēl mūsu pagastam garām iet arī LAD projekti, mēs šajā sarakstā esam diezgan tālu, līdz ar to pie šīs naudas netiekam. Savukārt pašvaldības piešķirtā finansējuma pietiek tikai, lai saremontētu akūtās vietas, bet ne grantētā seguma atjaunošanai pilnībā. Kopumā pašvaldību ceļu atjaunošanai līdzekļu tiek ieguldīts daudz mazāk, nekā rekonstruējot valsts nozīmes ceļus. Naudas apjomu noteikti vajadzētu palielināt, bet mēs priecājamies arī par to, ka pašvaldība piešķir naudu, lai vismaz bedrītes varētu aizlāpīt, ziemā iztīrīt ceļus uz viensētām, kādu ceļu uzturēšanas tehniku iegādāties un ka līdzekļu apjoms vismaz gadu no gada nesamazinās.
24.02.2017.