Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā. Šādas tiesības nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, tām jāsasniedz kāds no mērķiem: panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērst kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu. Kā vērtējat šādu ierosinājumu? Jautāju Madonas novada domes deputātiem Aivim Masaļskim un Janīnai Grudulei.
Svarīgi jebkuri līdzekļi
– Ja runājam par mūsu agresīvo kaimiņu, jādara viss, lai šo agresiju maksimāli nomierinātu un arī izbeigtu. Par nopietnām sankcijām un uzņēmēju iesaistīšanu tajā esmu tikai par. Protams, reizē ar to cietīs ne tikai agresorvalsts, bet arī Eiropas Savienības uzņēmēji, kas sadarbojas ar Krieviju. Kā redzam pēc notikuma Polijā, agresors īsti nomierināms nav, tāpēc jebkuri līdzekļi, ar kādiem varētu vājināt viņa ekonomiku un ieguldījumus kara mašinērijā, būtu ļoti svarīgi, – uzsver Aivis Masaļskis. – Jo vairāk piekāpjamies un mēģinām attaisnot agresiju, uzbrucējam rodas nesodāmības sajūta un atļaušanās prasīt mums vairāk. Arī no psiholoģijas viedokļa ir tā, ka konfliktsituācijās jārunā ar konflikta izraisītāju viņam saprotamā valodā, un šajā gadījumā tā ir strikta nostāja uz nesadarbošanos un sava spēka demonstrāciju, vajadzības gadījumā arī teritorijas aizstāvēšanu.
Jāatrod vidusceļš
– Nekādā gadījumā neatbalstu karu Ukrainā, un tas, ko Krievija šajā valstī dara, ir ārkārtīgi negatīvi. Šīs darbības tiešā veidā skar arī Latviju. Protams, negribētos atbalstīt valsti, kas apdraud ne tikai Ukrainas, bet visas pasaules mieru, jo karš nekad neko labu nav devis. Kādam tas varbūt ir izdevīgi, tomēr aiz šī visa paliek asiņu un upuru jūra. Manuprāt, Latvijā jau pirms daudziem gadiem, kad kļuvām neatkarīgi, uz šo jautājumu vajadzēja paskatīties nopietnāk, – spriež Janīna Grudule. – Tomēr uzreiz visu kā ar nazi arī nogriezt nevar, jāmēģina atrast maksimāli mierīgs vidusceļš, lai izvairītos no strīdiem. Visvairāk cieš civiliedzīvotāji, tādēļ jācenšas panākt pēc iespējas mierīgāku risinājumu, lai notiekošais nepārvērstos par visas pasaules milzīgu traģēdiju.
12.09.2025.