„Latvija bez bērnunamiem" – šāda vīzija mūsu valstī tiek apspriesta jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet, tuvojoties lielās jubilejas gadam, tiek izvirzīts mērķis to īstenot, jo Latvija bez bērnunamiem būtu skaistākais, ko varētu uzdāvināt valstij tās simtgadē. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latviju nākamajā simtgadē redz bez bērnunamiem. Viedokli par šo ieceri lūdzu izteikt Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un Madonas novada bāriņtiesas locekli Ļaudonas pagastā Rutu Vizāni.
Pati doma ir laba
– Dzīvē jau nekas tā nenotiek – vienā dienā nolemsim un bērnunami pazudīs. Tas jau, protams, būtu ļoti skaisti, ja visi bērni varētu dzīvot ģimenēs, visiem būtu tēvs un māte, visi izjustu un izaugtu ģimeniskā atmosfērā. Iespējams, kādreiz pie tā mēs Latvijā arī nonāksim, bet to nevar panākt vienā paņēmienā, pusgada, gada vai dažu gadu laikā, – uzsver Vilnis Špats. – Lietas, ko sasteidz, ne pie kā laba nenoved. Lai atceramies, kā tika likvidētas internātpamatskolas. Man ir aizdomas, ka tādai steigai tomēr ir arī kādi apslēpti zemūdens akmeņi apakšā. Jāņem vērā, ka audžuģimeņu Latvijā nemaz nav tik daudz. Pagaidām ir izveidojies priekšstats, ka ideja par Latviju bez bērnunamiem tiek virzīta sasteigti, ar lielu pompu. Bet, protams, pati doma ir laba – par to šaubu nav.
Uz to jātiecas
– Tas būtu ideāli, ja īstenotos ideja par Latviju bez bērnunamiem. Uz to, protams, ir jātiecas, un arī bāriņtiesas strādā, lai šiem bērniem atrastu audžuģimenes un viņi uzaugtu ģimeniskā vidē. Es priecājos par tām bāriņtiesām, kurām nav bērnu valsts aprūpes institūcijās un visi bērni aug savās ģimenēs. Mūsu pagastā ir vairāki bērni, kas uzturas bērnunamā, bet viņus neviena audžuģimene negrib adoptēt vai ņemt aizbildniecībā, kaut arī sadarbībā ar Bērnu tiesību inspekciju esmu meklējusi viņiem audžuģimeni visā Latvijā, – atzīmē Ruta Vizāne. – Domāju, ka nākotnē bērnunamu skaits Latvijā samazināsies, bet kādi tomēr paliks, lai krīzes situācijā kaut vai tikai uz dažām dienām būtu, kur viņus atstāt. Daudzi bērni ir ar īpašām vajadzībām, veselības problēmām, psiholoģiskām traumām, un viņiem, it īpaši, ja ir jau paaugušies, atrast audžuģimenes ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Kādreiz Ļaudonā bija piecas audžuģimenes, bet tagad palikusi viena. Audzināt audžubērnus nebūt nav viegli, tas prasa daudz laika, uzmanības, pacietības. Kāds tur brīnums, ja ģimenes vienkārši izdeg.
22.12.2017.