Vakar Saeima konceptuāli atbalstīja priekšlikumu noteikt 11. novembri par oficiālu svētku dienu. Pēc politiķu domām, Lāčplēša diena kā oficiāla brīvdiena būtu cieņpilns žests un saliedējoša iniciatīva gan Latvijas simtgadē, gan sagaidot Bermontiādes simtgadi 2019. gadā. Viedokli par Saeimas ieceri lūdzu izteikt Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu un Madonas novada domes deputātu Andreju Ceļapīteru.
Patriotisms jāstiprina
– No valstiskā un patriotiskā viedokļa es to vērtēju visnotaļ pozitīvi. 11. novembris Latvijas vēsturē ir viena no tām dienām, ar kurām mēs varam lepoties. Katrā ziņā noteikt Lāčplēša dienu par svētku dienu būtu daudz svarīgāk nekā, teiksim, šādu statusu piešķirt 8. martam, Sieviešu dienai, – uzskata Aigars Šķēls. – Stiprināt patriotismu mums ir ļoti nepieciešams. Jau tā pārāk ilgi bijām ieraduši dzīvot ar nokārtu galvu un kūkumu mugurā, visiem klanoties. Pašapziņa par savu tautu, savu nāciju ir jāceļ.
Protams, jebkura diena, kas tiek pasludināta par svētku dienu, nes zināmu negatīvu ietekmi uz ekonomiku, bet ir jāvērtē ieguvums, ko tas var dot. Manā skatījumā, šādā veidā ceļot pašapziņu, ieguvums būtu mērāms ne jau nākamā gada budžeta konkrētajos eiro ciparos, bet gan tautas gara stiprumā.
Nozīmīga diena
– Tas būtu ļoti labi, ja Lāčplēša diena tiktu noteikta par svētku dienu. Protams, kā jau jebkura brīvdiena, tas atstātu zināmu ietekmi uz tautsaimniecību, uz ekonomiku, bet šajā gadījumā 11. novembris, kad tika sakauta Bermonta armija, ir ļoti nozīmīga diena, – uzsver Andrejs Ceļapīters. – Izskan gan arī priekšlikums pārskatīt oficiālo svētku brīvdienu skaitu, kas Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, bet, manuprāt, būtu ļoti grūti izšķirties, kuru no tām varētu atcelt. Varbūt lai paliek visas un lai svinamās svētku dienas ir kā kompensācija tam, ka Latvijā nav tik daudz saules kā dienvidu valstīs.
Vaicāts, vai pasākumi būtu jārīko konkrētajos valsts svētku datumos, nevis darbdienā, kā tas, piemēram, pagājušajā rudenī bija Madonā, kad lāpu gājienā uz Liseskalnu devās Mārtiņdienā, viņš atzina, ka pasākumiem vajadzētu notikt tieši svētkos.
– Te gan jāņem vērā, ka lāpu gājienā piedalās skolu jaunieši un, ja pasākums notiek brīvdienā, ne visi var uz to atbraukt, jo brīvdienās un svētku dienās kursē mazāk autobusu. Turklāt daļa uz mācībām Madonas pilsētas skolās darbdienās brauc kopā ar vecākiem, – piebilda Andrejs Ceļapīters.
20.04.2018.