Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ar šā gada 1. jūniju atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Viedokli, vai valsts budžeta taupīšana ir jāveic uz jauno ģimeņu rēķina, lūdzu izteikt Ērgļu novada domes priekšsēdētāju Guntaru Velci un Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Nav pirmais, kas jāgriež
– Ja valstī tiek īstenots tāds taupības režīms, tad, protams, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Taču arī taupības režīmā, manuprāt, galvenais nav griezt, bet ir jādomā, kā radīt kaut ko jaunu arī nabadzības apstākļos. Jānosaka, kas ir prioritārs un kas nav prioritārs, nevis tikai mehāniski jāgriež. Ko nozīmē tas, ka cērt kā ar cirvi pa taisno, mēs pēdējos mēnešos esam jau piedzīvojuši un pārliecinājušies, ka jēgas nav nekādas, – uzskata Guntars Velcis. – Galvenā problēma Latvijā jau ir tā, ka nav cilvēku. No šī viedokļa raugoties un domājot, kā attīstīt tirgu, nebūtu pareizi ķerties pie bērnu naudas samazināšanas. Pabalsti ģimenēm ar bērniem nebūtu tas, kas jāgriež pirmais. Katrā ziņā es neesmu sajūsmā par šādu lēmumu un nedomāju, ka tas ir ar skatu nākotnē.
Viss jāsaista kopā
– Vislabāk jau būtu nemazināt neko. Un ne tikai attiecībā uz pabalstiem ģimenēm, bet arī visu pārējo. Jo vairāk samazina, jo cilvēkam ir grūtāk iztikt. Un tāpat ir arī ar pašvaldības iestādēm. Jo vairāk samazina to uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, darbinieku algas, jo grūtāk tām ir izdzīvot. Otra lieta, kas būtu jāņem vērā, īstenojot taupības režīmu, ir tā, ka, visu samazinot, valsts budžetā neienāk nodokļi, līdz ar to nākas atkal kaut ko samazināt no jauna. Ja tic dažu ekonomistu aprēķiniem, tā samazinot, valsts drīz būs pa nullēm, un tad vienā brīdī valsts struktūras vispār pārstās darboties, – spriež Vilnis Špats.
– Nepārtrauktā samazināšana var būt viens no veidiem, kā risināt krīzi, bet paralēli tomēr būtu jādomā, ko varētu attīstīt, lai valsts budžetā ienāktu nodokļi. Es saprotu, ka tas ir grūti un par to gudri var runāt un spriest, bet, ja nu tā visa nebūs, tad mēs vienā dienā attapsimies pie sasistas siles. Samazinot finansējumu, valstī viss jāsaista kopā. Ja tagad arī pašvaldībām vēl vairāk būs jāsamazina jau tā apcirptais budžets, tad pašvaldībām varbūt būtu jāļauj uzliktos pienākumus pildīt nevis obligāti, bet gan atbilstoši finansiālajām iespējām.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA